Šņaukāties un klepot – nu nē! Tagad nevienam nav vēlmes slimot un iegūt “vārguļa” imidžu. Tagad visi interesējas par to, kā pašam droši pārlaist vīrusu sezonu un pasargāt savējos, jo prioritāte ir - būt veselam un labā formā.
Vīrusu sezonas, kas ilgst no rudens līdz pavasarim, pa gadiem atšķiras: gan ar laika nobīdi apmēram mēneša ietvaros, gan ar spilgtākajiem “spēlētājiem”: gripu un citiem respiratorajiem vīrusiem – kādā nu “sportiskajā” formā tie katru gadu ir – un, nedod Dievs, vēl kādu nezināmo spēlētāju, kā piemēram, kovida gadījumā. Ko sagaidīt no šīs sezonas? Vaicājām vienai no Latvijas ievērojamākajām infektoloģēm, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes padomniecei infektoloģijas stratēģiskajos jautājumos, Rīgas Stradiņa universitātes profesorei Ludmilai Vīksnai.
IZMAIŅAS VĪRUSU PASAULĒ
- Kas vispār jauns vīrusu jomā?
- Var teikt, ka pašlaik vīrusu pasaulē ir vērojamas izmaiņas. Daži vīrusi, kas agrāk bija vairāk raksturīgi konkrētiem gadalaikiem, bērniem vai pieaugušajiem, tagad sastopami gandrīz visu gadu – gan vasarā, gan ziemā. To pierāda laboratoriskā diagnostika. Starpsezonu periodos laboratorijas ļoti bieži izmanto tā saucamo multiplekso metodi, kad no cilvēka paņemtajā materiālā pārbauda daudzu vīrusu klātbūtni. Dažkārt tiek konstatēti trīs četri vīrusi vienlaikus. Vai arī viens - bet ne tas, kurš gaidīts.
- Un kāda ir gatavība otrā – ārstēšanas - pusē?
- Ļoti svarīgi ir pēc iespējas agrāk zināt, vai no šiem vīrusiem ir iespējams izsargāties vakcinējoties, jo tad mēs varam cilvēkus brīdināt par to, kāds vīruss sagaidāms. No respiratorajām vīrusinfekcijām šobrīd ir pieejama vakcīna pret gripu un pret kovidu.
Otrs svarīgais jautājums – vai pret konkrēto vīrusu infekciju ir specifiskas, iedarbīgas zāles? Ir pieejami efektīvi recepšu medikamenti pret gripu. Tā ka var droši teikt, ka atšķirībā no kovida, pret kuru pagaidām ir tikai vakcīna, no gripas mūs var pasargāt ne tikai vakcīna, bet arī zāles.
GRIPA BEZ PĀRSTEIGUMA
- Ko sagaidīt no gripas?
- Līdzīgi kā iepriekšējos gados šajā laikā, pagaidām saslimstība ar gripu saglabājas zemā līmenī un nepārsniedz iepriekšējo sezonu vidējos rādītājus.
- Kad pie mums beidzamo reizi bija agresīvāka, grūtāk ārstējama gripa?
‒ Tas bija 2022./2023. gadā. Tad bija vairāk gripas pacientu, vairāk arī mirušo. Pagaidām var teikt, ka tie medikamenti, kas tiek rekomendēti gripas pacientiem, ir efektīvi pret šajā sezonā cirkulējošajiem gripas variantiem. Bet remantadīns atšķirībā no tagadējiem preparātiem nav efektīvas zāles pret gripu, lai gan cilvēki aizvien to pērk.
Vispār mans ieteikums būtu vakcinēties pret gripu. Ja cilvēks kādu iemeslu dēļ nevar vai negrib vakcinēties, es ieteiktu konsultēties ar ārstu un jau savlaicīgi iegādāties pretgripas zāles. Ja nu tomēr gadās saslimt, tad ir svarīgi zāles sākt lietot nekavējoties – pirmo 72 stundu laikā, kopš parādījušies pirmie simptomi. Ja tos lieto pirmajās saslimšanas dienās, rezultāts ir ļoti labs – tie atvieglo gan slimības gaitu, gan mazina mirstību.
UZMANĪBU: MIKOPLAZMAS PNEIMONIJA!
‒ Elpceļu infekcijas ierosina ne tikai vīrusi, bet arī baktērijas, un šosezon, šķiet, “uzdarbojas” mikoplazmas pneimonijas baktērija?
‒ Nedaudz pārsteidzoši - atšķirībā no citiem gadiem šogad ir daudz pacientu ar mikoplazmas baktērijas izraisītām slimībām. Turklāt, ja agrāk ar tām vairāk slimoja bērni un jaunieši, tad tagad tie ir visu vecumu iedzīvotāji.
- Kā atpazīt šo slimību?
‒ Mikoplazmas infekcijai var būt ilgs inkubācijas periods jeb laiks no mirkļa, kad ierosinātājs nonāk organismā, līdz brīdim, kad parādās pirmie simptomi. Parasti tās ir 10‒12 dienas, bet var būt pat mēnesis. Sākotnējie simptomi bieži ir aizlikts deguns, iesnas, izteikts klepus. Šīs infekcijas gadījumā uzmanība ir jāpievērš tam, ka veidojas ne tikai plaušu iekaisums, bet var būt iesaistīti visi orgāni, tostarp gremošanas sistēma, nervu sistēma, locītavas u.c. Tāpēc, ja pacients ir pāris dienas slimojis it kā ar akūtu respiratoru slimību, bet simptomi tikai pieaug un stāvoklis pasliktinās, noteikti vajadzētu kontaktēties ar ārstu.
‒ Vai bakteriālā infekcija var pievienoties vīrusu infekcijai?
‒ Tā ir samērā izplatīta parādība. Ja cilvēka imūnā sistēma uzreiz netiek galā ar vīrusu, pārtraucot tā vairošanos, un pievienojas bakteriālā infekcija, tad parasti sūdzības pieaug, pašsajūta pasliktinās. Sākotnēji slimībai bija vīrusu infekcijas klasiskā aina ‒ iesnas, klepus, paaugstināta temperatūra, kaulu laušanas sajūta. Stāvoklis it kā nostabilizējas, bet tad pēkšņi temperatūra atkal ir augšā, pastiprinās klepus, ir slikta pašsajūta, nespēks. Šādos gadījumos parasti tiek pieļauts, ka ir pievienojusies bakteriālā infekcija.
KOVIDS ZAUDĒ SPĒKU
‒ Kas notiek ar Covid vīrusu?
‒ Pasaulē vienlaikus ir izplatīti vairāki Covid vīrusa varianti, un vīruss nepārtraukti mainās. Jauns subvariants parādās reizi divos mēnešos. Lai tas ieņemtu lielu teritoriju, kontinentus, paiet apmēram seši mēneši. Līdz ar to nav tāda brīža, kā bija Covid-19 pandēmijas sākumā, kad cirkulēja tikai viens variants. Tie ir dažādi – pieci seši, septiņi un vairāk.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) nepārtraukti uzrauga situāciju. Viņi ir izstrādājuši trīs klasifikācijas kategorijas, lai raksturotu bažu līmeni par katru jauno SARS-coV-2 variantu. Pirmā kategorija ‒ jaunais Covid variants ir interesants, otrā – uzmanību pelnošs, uzraugāms un trešā ‒ variants ir problemātisks, obligāti monitorējams, jo tas varētu vēl vairāk izplatīties. Pašlaik PVO uzmanības lokā ir vairāki vīrusa varianti no kategorijas “interesējošs” un “uzraugāms”.
Latvijā šosezon joprojām visizplatītākās ir vīrusa varianta JN.1 apakšlīnijas. Šis variants tika klasificēts kā “interesējošs”. Varētu teikt, ka daži no tiem ir epidemioloģiski aktīvāki, vairāk inficē cilvēkus, lai gan tajā pašā laikā simptomi ir vieglāki.
‒ Vai ir noticis tas, ko paredzēja zinātnieki ‒ mutējot koronavīruss varētu zaudēt savu spēku?
‒ Zināmā mērā var. Man pat ir grūti iedomāties, vai pasaulē ir kāds cilvēks, kurš nebūtu sastapies ar SARS-CoV-2 vīrusu. Lielākā pasaules daļa ir gan sastapusies, gan vakcinēta. Līdz ar to šiem cilvēkiem ir izstrādājušās antivielas, tas nozīmē, ka viņi jau pazīst šo vīrusu. Ja vīruss nonāk organismā, bet organisms jau to pazīst, tad ļoti strauji aktivizējas antivielu veidošanās, un bažas par to, ka cilvēks varētu ļoti smagi slimot vai pat nomirt, ir daudz mazākas.
- Kam ir lielāks risks?
‒ Smagie pacienti lielākoties ir no riska grupām ar papildu slimībām. Tāpēc es vienmēr atgādinu – vajag censties netikt riska grupā! Izņemot vecumu. Tur mēs neko mainīt nevaram. Tomēr arī seniori var savu veselību uzturēt.
Mani visvairāk uztrauc tāds riska faktors kā liekais svars, jo gandrīz vienmēr, kad ir runa par riska grupām, tiek pieminēti pacienti ar lieko svaru, aptaukošanos. Arī bērniņi ar lieko svaru dara mani ļoti bažīgu, jo šī tendence liek domāt, ka drīz lielākā daļa cilvēku būs riska grupā.
KĀ EFEKTĪVI CĪNĪTIES AR VĪRUSIEM?
‒ Vai variet nosaukt galvenos principus, kā mums izturēties šajā karalaukā ar vīrusiem?
- 1) Darīt visu, lai nenokļūtu riska grupā! Ir svarīgi, lai veselības stāvoklis būtu pēc iespējas labāks, lai cilvēki nenokļūst riska grupās, kam bieži vien slimības gaita ir smagāka, lai esošās hroniskās slimības tiek ārstētas. Lai cilvēki seko savam svaram, vairāk uzturas svaigā gaisā, nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm. Fiziskās aktivitātes izvingrina visu organismu, rezultātā uzlabojas asinsrite, skābekļa piegāde. Starp citu, mikoplazmas pneimonijai viena no bīstamām lietām ir tā, ka skābekļa saturācija organismā samazinās, līdzīgi kā pie kovida.
2) Vienmēr un visur ievērot sanitārās higiēnas normas! Neēst no vieniem traukiem, ievērot distanci vienam no otra sabiedriskā vietā, sezonas laikā izvairīties no vietām, kur pulcējas ļoti daudz cilvēku. Nevajag slimam iet uz darbu - tas ir absolūti nepareizi. Pašam varbūt arī sliktāk nekļūs, bet tā var inficēt kolēģi, kurš var saslimt ļoti smagi.
3) Gādāt par vajadzīgajām uzturvielām! Daļa domā, ka saēdīsies ķiplokus vai dzērvenes un lieta būs darīta. Ķiploki un dzērvenes – tas ir ļoti labi, bet ne vienmēr tam ir sakars ar imunitāti. Kāpēc gripas laikā noteikti vajag uzņemt C vitamīnu? Tāpēc ka slimojot ar gripu, cilvēks jau nenomirst no tā, ka viņam sāp kakls, bet tādēļ, ka viņam ir bojāti asinsvadi. Gripa bojā sīko asinsvadu iekšējo slānīti, izmainot asinsvadu caurlaidību, kam seko citas nepatikšanas, un tādēļ cilvēks var pat nomirt. Sajūtot pirmos slimības simptomus, C vitamīns, uzņemts lielākā devā nekā parasti, pozitīvi iedarbojas uz asinsvadu sieniņām. Līdzīgi ir ar D vitamīnu – pat ja neesam saslimuši, būtu vēlams sekot, lai tas turas normā, jo tam ir liela nozīme daudzās organisma sistēmās, ne tikai imūnajā.
Ja runājam par akūtām respiratorām vīrusu infekcijām, tad bieži vien maldīgi uzskatām, ka šīs slimības ir ļoti vienkāršas, bez smagām saslimšanas formām, un no tām teju neviens nemirst. Bet faktiski ir tā, ka ar šīm slimībām slimo un inficējas ļoti daudzi, jo vīrusu izplatības ceļš ir ļoti vienkāršs – pa gaisu, to praktiski nekādā veidā nevar ierobežot.
RĀMĪTĪ
Ko turēt pa rokai pret vīrusiem?
Vīrusi parasti sākas pēkšņi, tāpēc infekciju sezonā jau laikus vēlams nodrošināties ne vien ar temperatūru pazeminošiem līdzekļiem, bet arī ar vitamīniem un minerālvielām, kam ir visaugstākais efekts pret vīrusiem.
C un D vitamīns, kvercetīns, cinks un melatonīns ir vieni no efektīvākajiem ieročiem cīņā pret vīrusiem. To nepieciešamības un lietošanas ieteikumi nāk no speciālistiem, kuri ir apkopojuši vairāk nekā 100 tūkstošus saslimšanas gadījumu, analizējot, ko pacienti lietoja un kāds bija konkrētās infekcijas rezultāts. Šī ir pierādījumos balstīta aktīvo vielu kombinācija. Tās uzdevums ir panākt, lai mūsu organisms ir gatavs stāties pretī vīrusam, izspiestu to ārā un neļautu tam uzkundzēties.
C un D vitamīns, kvercetīns, cinks un melatonīns – aktīvās vielas, kas ļoti labi palīdz organismam aizsargāt sevi. Visi šie elementi sadarbojas un papildina viens otru. Tie dod papildu spēku neielaist vīrusus šūnā un neļaut tiem vairoties, kā arī palīdz izvadīt no organisma toksīnus, jo tieši to iedarbības rezultātā paaugstinās ķermeņa temperatūra un veidojas organisma krasā aizsargreakcija.
Kā dabiski atbrīvoties no vīrusu infekcijas?
Kvercetīns ir dabīgs flavonoīds, ko var atrast dažādos pārtikas produktos, tostarp krāsainos augļos un dārzeņos. Tas ir efektīvs pret dažādiem vīrusiem, ietekmējot vīrusu aktivitāti vairākos posmos - tas spēj inhibēt vīrusu infekciju sākuma stadijās, spēj nomākt vīrusu vairošanos (nomāc proteāzes un DNS/RNS polimerāzes, kas ir svarīgas vīrusu replikācijai), un mazināt infekcijas izraisītu iekaisumu, kā arī tam piemīt imūnmodulācijas īpašības (2,3)
Vīrusi, piemēram, smaga COVID-19 un gripa, palielina oksidatīvo stresu organismā, izraisot šūnu un audu bojājumus. Lai to apkarotu, lielas C vitamīna devas (askorbīnskābe) papildus standarta atbalstošajai terapijai ir pierādīta kā droša un efektīva terapija elpceļu vīrusu infekcijas gadījumos (4). Dažos desmitos placebo kontrolētos pētījumos ar cilvēkiem C vitamīns ir saīsinājis elpceļu vīrusu izraisītas infekcijas atveseļošanas laiku (5).
Cinks ir būtisks mikroelements, kam ir izšķiroša nozīme organisma augšanā, attīstībā un imūnās funkcijas uzturēšanā. Tās ietekme visus orgānus un šūnas - veicina normālu DNS un olbaltumvielu sintēzi. Cinka deficīts ir pārsteidzoši izplatīts. Tas skar līdz pat ceturtdaļai jaunattīstītu valstu iedzīvotāju, taču tas ietekmē arī attīstu valstu iedzīvotājus, vecuma un slimību izraisītu faktoru dēļ. Cilvēkus ar cinka deficītu visvairāk apdraud vīrusu infekciju risks, līdz ar to cinka daudzums organismā ir kritisks faktors, kas var ietekmēt imunitāti (6).
D vitamīns veido iedzimto imunitāti, kā arī spēj modulēt adaptīvo imunitāti. D vitamīnam piemīt pretiekaisuma un imūnmodulējošā darbībā pētījumos ar gripu, COVID-19 un citām elpceļu infekcijām. Ir apgriezta sakarība starp D vitamīna līmeni serumā un elpceļu infekcijas slimību izplatību (7).
Imunosil Virufix ir preparāts kura sastāvā ir piecas aktīvās vielas – vitamini C un D3 (holekalciferols), cinks, augu valsts flavonoīdu kvercetīnu un dabīgu hormonu melatonīnu, kas palīdz samazināt iemigšanai nepieciešamo laiku, kā arī palīdz sakārtot diennakts ritmu. Jaunākajos pētījumos pierādīts, ka miegam ir būtiska loma imūnsistēmas saglabāšanā, kā arī, ka melatonīns nakts laikā samazina kaitīgo radikāļu negatīvo ietekmi, patiecoties tā antioksidatīvajām īpašībām.
Imunosil Virufix pieaugušajiem ieteicams lietot 2 sarkanās kapsulas 1 reizi dienā no rīta un 1 zaļo kapsulu 1 reizi dienā 20 min. pirms gulētiešanas.
