Iesnas ir parastākā un izplatītākā slimība pasaulē. Bieži tiek uzskatīts, ka iesnas ir teju nenovēršamas, taču pāriet, arī tās neārstējot. Tā nav gluži tiesa. Iesnām var būt vairākas stadijas, ir iespējamas komplikācijas un arī dažādas terapijas iespējas.
Viss sākas ar saaukstēšanos
Mainīgie laikapstākļi šoziem – negaidīts vējš, aukstums, putenis vai lietus – savienojumā ar nepiemērotu vai nepietiekamu apģērbu ķermeņa dabiskās aizsargspējas mēdz pārsteigt nesagatavotas. It kā neesam paspējuši nosalt, taču saaukstēšanās simptomi ir klāt! Aprēķināts, ka mūsu klimatā katrs cilvēks ar augšējo elpceļu saslimšanām saskaras divas līdz piecas reizes gadā, bērni biežāk – vidēji līdz astoņām reizēm gadā. Tas ir tikai normāli, un īpašam uztraukumam nav pamata. Tomēr simptomiem jāpievērš uzmanība. Rinīts – kā medicīniski pareizi sauc iesnas – parasti parādās saaukstēšanās sākumā un bieži liecina par vīrusu infekciju elpceļos. Iesnas izraisa arī baktērijas un sēnītes, kas var darboties gan atsevišķi, gan dažādās kombinācijās. Mikroorganismi nonāk deguna gļotādā un sāk vairoties. Paplašinās sīkie asinsvadiņi, kas atrodas deguna gļotādā, sākas tūska, tādēļ ir apgrūtināta ieelpa, aizkrīt viena nāss, pēc tam otra, arī izelpai vajadzīgs lielāks spēks. Iesnu sākumā gļotādas tūska vēl nav pārāk liela, bet, pieaugot mikroorganismu daudzumam, tā kļūst arvien izteiktāka, tiek nosprostota gaisa plūsma caur nāsīm un cilvēkam jāsāk elpot caur muti. Deguns vairs nespēj pilnvērtīgi attīrīt, sasildīt un mitrināt gaisu. Sākumā novēro deguna tecēšanu, kas vairāk saistīta ar to, ka gļotādas sekrēcija pastiprinās un arī no asinsvadiem nāk klāt papildus plazmas daļa, šķidrums ir caurspīdīgs. Vēlāk var attīstīties strutainas iesnas, un aptuveni 5-10% no saslimšanas gadījumiem komplicējas ar akūtu deguna dobuma iekaisumu – sinusītu.
Saaukstēšanās izpausmes
Deguna gļotāda ir iekaisusi, rodas tūska un ūdeņaini izdalījumi – „tek deguns”. Paaugstinātas sekrēcijas dēļ elpošana caur degunu ir stipri traucēta. Organisms parasti jūt nespēku, nogurumu, cilvēks var būt apātisks, mēdz parādīties nepatīkama spiediena sajūta acu, pieres vai deguna zonā. Iespējamas arī galvassāpes vai sejas sāpes, īpaši, ja noliec galvu uz leju. Var pasliktināties ožas un garšas sajūtas, balss skan „degunā”. Dažreiz ir arī paaugstināta ķermeņa temperatūra. Iesnas ilgst apmēram nedēļu, bet akūta sinusīta infekcija var ilgt līdz 14 dienām.
Sekrēts, kas izdalās no deguna, sākumā ir ūdeņains, bet pakāpeniski kļūst arvien viskozāks, krāsa mainās uz zaļganu. Gļotādas iekaisums reti skar tikai galveno deguna dobumu, parasti tiek ietekmētas arī deguna blakusdobumu gļotādas, jo deguna gļotādas turpinājums ir deguna blakusdobumu gļotāda, un vīrusu izraisītais iekaisums var viegli pāriet arī uz to. Visbiežāk iekaisums rodas augšžokļa un frontālajā sinusā. Stingrs nodalījums starp iesnām (rinītu) un deguna blakusdobumu infekciju (sinusītu) diez vai ir iespējams. Tāpēc biežāk tiek runāts par „rinosinusītu”. Gļotāda, kas iekaisuma rezultātā ir stipri pietūkusi, rada viskozākas gļotas. Tās izraisa deguna skropstiņepitēlija aktivitātes samazināšanos, un mukociliārais klīrenss (t.i., elpceļu gļotādas pašattīrīšanās mehānisms) apstājas. Sekrēts, ko izdala gļotāda, uzkrājas un var aizsprostot šaurās ejas starp degunu un tā blakusdobumiem. Rinosinusīta gadījumā tiek traucēta deguna blakusdobumu ventilācija un drenāža jeb attīrīšanās - tā rodas iekaisums.
Netrūkst arī gadījumu, kad iekaisums norit bez spilgti izteiktiem simptomiem. Lai gan elpot caur degunu var šķietami brīvi, tas nav aizlikts un iesnas it kā beigušās, tomēr ir sajūta, ka tās turpinās, īpaši – no rītiem un vakaros, šņaucot degunu. Dažreiz izmainās balss un to pamana apkārtējie, dažkārt šīs izmaiņas jūt cilvēks pats. Kad sākas komplikācijas, lieta ir daudz nopietnāka un ārstēšanās var turpināties mēnešiem, kas ir neizdevīgi gan no veselības un pašsajūtas viedokļa, gan arī ekonomiski. Tāpēc iekaisuma izraisītāji maksimāli ātri jāuzveic!
Hroniska sinusīta cēloņi
Neārstēts akūts rinosinusīts var radīt nepatīkamas komplikācijas. Vairākas secīgas jeb atkārtotas sinusa infekcijas bieži ir iemesls pārejai no akūtas uz hronisku formu. Svarīgi ir arī anatomiski apstākļi jeb ģenētiskas īpatnības, piemēram, deguna starpsienas izliekumi vai polipi rada situāciju, kad deguna blakusdobumos nenotiek nepieciešamā gaisa apmaiņa un izdalījumiem uzkrāties ir vieglāk, kā rezultātā cilvēks sirgst ar tā saucamajām hroniskajām iesnām. Šādos gadījumos noderīga var būt septoplastika – deguna starpsienas iztaisnošana vai kāda cita ķirurģiska iejaukšanās. Iekaisuma reakcijas var izraisīt vai veicināt arī alerģijas. Retāk sastopami hroniska rinosinusīta cēloņi ir iedzimtas vai imūndeficīta slimības.
Mēdz teikt, ka, neārstējot iesnas, tās pāriet pašas, tomēr ārstēšana darbojas, lai mazinātu simptomus un lai no tiem atbrīvotos ātrāk. Ar atbilstošu ārstēšanu akūta rinosinusīta gadījumā simptomi izzūd pēc vienas līdz divām nedēļām. Savukārt hroniskās formās sinusīts var turpināties vairākas nedēļas, pat līdz trim mēnešiem. Šādā gadījumā tomēr vajadzētu informēt savu ģimenes ārstu.
Iesnu terapija
Pētījumi liecina, ka tikai nepilnos 2% gadījumu iesnas pāraug bakteriālas dabas rinosinusītā, kas būtu jāārstē ar antibiotikām, turklāt 40% gadījumu akūti bakteriāli iekaisumi pāriet bez antibakteriālas terapijas.
Kā varam sev palīdzēt, ja sanācis iedzīvoties rinosinusītā?
Klīniskie pētījumi liecina, ka labu ārstniecisku efektu dod deguna skalošana ar sālsūdeni, kas labi attīra deguna gļotādu un kairina to minimāli, kā arī veicina gļotādas skropstiņepitēlija darbības atjaunošanos. Simptomu atvieglošanai var lietot deguna asinsvadus sašaurinošus ķīmiskos preparātus, taču ar tiem nedrīkst aizrauties – izveidosies medikamentozās iesnas, deguna gļotāda sabiezēs vēl vairāk, deguns būs pastāvīgi aizlikts, tāpēc būs nepieciešama papildu ārstēšana. Labāk izvēlēties dabas vielu preparātus, kas efektu dos lēnāk un pamazām, taču neizraisīs pieradumu un blaknes.
Pareiza iesnu ārstēšana tiek sasniegta, cīnoties gan ar infekcijas izraisītāju, gan stiprinot imūnsistēmu, lai mazinātu organisma uzņēmību pret vīrusiem. Daudz ko varam panākt ar pareiza dzīvesveida palīdzību – ik dienu uzturēties svaigā gaisā, sportot, pilnvērtīgi ēst, normāli izgulēties, ģērbties atbilstoši laika apstākļiem. Visi šie pasākumi labvēlīgi ietekmē organisma pretošanās spēju slimībām. Savukārt stress, neizgulēšanās, neveselīgs uzturs un mazkustīgs dzīvesveids imunitāti vājina, un cilvēks kļūst par vieglu mērķi iesnu izraisītājiem, turklāt tas var notikt jebkurā gadalaikā. Ja tomēr neesam spējuši no iesnām izvairīties, ir svarīgi tās ārstēt, lai neiedzīvotos komplikācijās.
Latvijā radīti produkti elpceļu veselībai
Lotos Pharma piedāvā dabiskus augu ekstraktus saturošu produktu Sinunorm DUO, kas iedarbojas gan uz augšējiem (deguns un tā blakusdobumi), gan apakšējiem (bronhi) elpceļiem. Sastāvā esošajam timiāna ekstraktam ir antibakteriāla aktivitāte. Plūškoka ziedu ekstrakts un gaiļbiksīšu ziedu ekstrakts nodrošina optimālu elpceļu funkciju. Acerolas augļu ekstraktā esošā C vitamīna kombinācija ar cinku veicina normālu imūnsistēmas darbību. Sinunorm DUO kapsulas piemērotas pieaugušajiem un bērniem no 12 gadu vecuma.
Mazākiem bērniem, jau no 3 gadu vecuma, piemērots ir Sinunorm B balzams, kas nesatur spirtu, jo ir veidots uz cidoniju augļu sulas bāzes. Tā sastāvā esošais priežu mizas ekstrakts palīdz atvieglot elpošanu. Kumelītes ekstrakts palīdz uzturēt respiratoro funkciju un nodrošināt spazmolītisko efektu. Plūškoka ekstrakts palīdz uzturēt elpceļu veselību un imūnās sistēmas darbību. Altejas ekstrakts atvieglo elpošanu, nodrošinot mīkstinošu efektu elpceļos.
Papildus rūpēm par degunu un tā gļotādu radīta Sinurin līnija:
- jūras ūdeni saturoši deguna aerosoli Sinurin Spray un Sinurin Isotonic, kas palīdzēs mazināt aizlikta deguna simptomus, neradot papildu kairinājumu deguna dobuma sieniņām
- eikalipta un tējas koka ēterisko eļļu saturoši deguna pilieni Sinurin. Tie nodrošina divkāršu iedarbību: atvieglo elpošanu; mazina risku vīrusu iekļūšanai organismā
- ēterisko eļļu saturošs inhalācijas zīmulītis Sinurin Air Stick
