Šķiet, ka dzīve kļuvusi neinteresanta un pazudusi pat humora izjūta? Vari tajā vainot visu pasauli, bet patiesībā vaina ir tevī pašā. Vienkārši, tas ir hronisks stress, kas sakrājas un izpaužas tādā veidā, ko mēs īsti neuzskatām par stresa pazīmēm. Taču tā tam nav jāturpinās – stresu lielā mērā ir iespējams kontrolēt.
Neievērotie stresa mājieni
Stress var ietekmēt mūsu emocijas, ķermeni un uzvedību dažādos veidos. Mēs uzreiz varam pateikt, ka esam stresā, piemēram, kad sirds sāk strauji sisties, pārņem trauksme vai panika, sākas svīšana vai uznāk slikta dūša. Taču biežāk mēs turpinām smagi un ilgstoši stresot, neatpazīstot tos mājienus, ko dod smadzenes un ķermenis, lai mēs apstātos un kaut ko darītu lietas labā. Lūk, daži piemēri.
* Sajūta, it kā tavas domas joņo un tu nevari tās apturēt, izslēgt
* Dzīve neinteresē, un nevari atrast veidu, kā sevi iepriecināt
* Humora izjūta, šķiet, zudusi pavisam, nekas neuzjautrina
* Bieži jūties aizkaitināts, dusmīgs, nepacietīgs vai satraukts
* Mēdz uzmākties baiļu vai spriedzes sajūta, trauksme, nervozums
* Jūties pamests novārtā, vientuļš vai depresīvs
* Pastāvīga sajūta, ka esi pārāk noslogots vai pārņemts un nespēj to mainīt
* Esošās garīgās veselības problēmas pasliktinās
Pamanāmas stresa radītas problēmas
Ja iepriekšminētās emocijas un uzvedības izpausmes mēs mēdzam palaist garām, tad ķermenis ķeras pie “smagākiem ieročiem” un brīdina mūs ar acīmredzamām un fiziski sajūtamām pazīmēm, ko grūti neievērot. Piemēram, ļoti izplatītas ir ādas problēmas, gremošanas un vēdera izejas traucējumi, apetītes palielināšanās vai trūkums, miega traucējumi u.c.
Ādas problēmas
Stress var būt tiešais cēlonis dažādām ādas problēmām: nātrenei (ko mēdz dēvēt par stresa izsitumiem), aknei, ekzēmai. Āda var kļūt blāva, jutīga, kairināta, tauku dziedzeri pastiprināti ražo sebumu. Stresam ir arī liela nozīme uz ādas novecošanu, proti, grumbas rodas ātrāk. Sliktākais, ka stress var saasināt esošās ādas slimības, piemēram psoriāzi, rozāciju un ekzēmu.
Vēdera problēmas
Viens no izplatītākajiem stresa “darbības lauciņiem” ir mūsu vēders. Kad esam saspringti, nervu sistēma sūta signālus mūsu zarnām, izraisot gremošanā iesaistītajiem muskuļiem “cīnies vai bēdz” reakciju. Zarnas var reaģēt, ātri virzot atkritumus caur mūsu sistēmu, izraisot sliktu dūšu, krampjus, vēdera uzpūšanos vai caureju. Ja stresa reakcija tiek aktivizēta pārāk bieži, ķermenim ir grūtāk atgūties. Tas kavē gremošanu un var novest pie kuņģa darbības traucējumiem, piemēram, stresa izraisīta gastrīta - kuņģa gļotādas iekaisuma, ko izraisa stress un trauksme. Stress var izraisīt arī aizcietējumus, jo stresa hormoni tieši ietekmē zarnu kustību, kavējot ķermeņa procesus. Turklāt cilvēki stresa apstākļos biežāk lieto nepareizu uzturu, dzer pārāk maz ūdens un mazāk vingro, kas veicina aizcietējumus.
Apetītes un svara problēmas
Parasti akūts stress izraisa apetītes samazināšanos, savukārt hroniska stresa rezultātā ēšana palielinās. Stresa laikā organisms izdala kortizolu, hormonu, kas palīdz organismam sevi aizsargāt. Tomēr, ja kortizola līmenis ir paaugstināts ilgstoši, piemēram, atkārtotu un pastāvīgu stresa faktoru laikā, tas var palielināt pārtikas patēriņu, tauku uzkrāšanos un svara pieaugumu. Tā saucamā stresa ēšana nodrošina papildu enerģiju, kas nepieciešama, lai tiktu galā ar stresa notikumiem. Tomēr ilgākā laika posmā tas parasti noved pie neveselīgas aptaukošanās, ir sevišķi pie “vēdera riepas” jeb kaitīgajiem viscerālajiem taukiem, kas atrodas ap orgāniem.
Miega traucējumi
Stress un miegs ir cieši saistīti un var veidot apburto loku. Stress var nelabvēlīgi ietekmēt miega kvalitāti un ilgumu, savukārt nepietiekams miegs var palielināt stresa līmeni. Gan stress, gan miega trūkums var izraisīt ilgstošas fiziskās un garīgās veselības problēmas. Ja cilvēks cieš sāpes, viņam ir tieksme uztraukties vai viņš cīnās ar sarežģītu dzīves situāciju, ķermenī var cirkulēt vairāk stresa hormonu nekā parasti. Slikts nakts miegs papildina tos vēl vairāk. Lielākoties stresošana noved pie bezmiega, kas izzūd, tikai stresam mazinoties. Tomēr daļa cilvēku stresa dēļ cieš arī no pārmērīgas miegainības. Jebkurā gadījumā jācenšas novērst stresa cēloni un atgūt normālu miegu, jo tas ir labas veselības pamats.
Kā savaldīt stresu?
Mūsdienās šis jautājums ir teju tikpat svarīgs kā Hamleta “būt vai nebūt?” Ilgstoši palikdami stresa varā, mēs riskējam ne tikai ar savas dzīves kvalitāti un dzīvotprieku, bet arī ar veselību. Tie, kas to sapratuši, meklē savu recepti stresa savaldīšanai. Iespēju un paņēmienu ir miljons, galvenais – atrast sev piemērotākos. Pieredzē un pētījumos ir izkristalizējušās dažas receptes sastāvdaļas jeb pamatprincipi, bez kuriem panākumi diez vai būs garantēti.
1. Esi fiziski aktīvs! Gandrīz jebkura veida fiziskās aktivitātes var darboties stresa mazināšanai. Pat ja neesi sportists vai neesi labā fiziskā formā, vingrinājumi tik un tā var atvieglot stresa smago nastu. Fiziskās aktivitātes var pacelt pašsajūtas endorfīnus un citas dabiskas nervu ķīmiskās vielas, kas veicina labsajūtu. Vingrojumi var arī koncentrēt prātu uz ķermeņa kustībām, uzlabojot garastāvokli un palīdzot izzust dienas aizkaitinājumam. Tāpēc dodies pastaigā, skrien, strādā savā dārzā, tīri māju, brauc ar velosipēdu, peldies, trenējies, sūc putekļus vai dari jebko citu, kas liek justies aktīvam.
2. Pievērs uzmanību veselīgam uzturam! Lai nenonāktu apburtajā lokā ar stresa ēšanu un našķēšanos, ir vērts tam pielikt punktu. Ir vērts pakāpeniski pārkārtot savus neveselīgos uztura paradumus, neaizmirstot iekļaut produktus, kas atzīti par iedarbīgiem pret stresu, kā piemēram: treknas zivis, pupas un lēcas, ogas un citus augļus, zaļo lapu dārzeņus un kāpostus, zaļo tēju, tumšo šokolādi u.c.
3. Strādā ar savām emocijām un nerviem! Vieniem palīdz meditācija vai joga, citiem TV seriāli, vēl citiem tikšanās ar draugiem vai gleznošanas kursi – katrs atradīs savu veidu, kā nomierināt prātu, atgūt spējas smieties un baudīt dzīves priekus. Ļoti svarīgi ir arī panākt pēc iespējas labāku naktsmieru, lai dienas beigās nav jāsvaidās pa gultu, nespējot aizvērt acis un ļauties atpūtai.
Palīdzi sev
Reizēs, kad iepriekšminētie pasākumi nebūs nesuši augļus un došanās pie miera var pat biedēt, ārsti iesaka nemocīties un lietot kādu dabīgu līdzekli nervu sistēmas nomierināšanai – augu tēju, ekstraktu vai citu preparātu. Viens no tādiem produktiem ir Latvijas Farmācijas uzņēmuma Lotos Pharma izstrādātais inovatīvais, dabiskais līdzeklis Sedanorm Spray. Sedanorm Spray ir zem mēles izsmidzināms nomierinošs līdzeklis, kura priekšrocība ir ātra iedarbība. Sastāvā esošais grifonijas sēklu ekstrakts palīdz uzturēt normālu nervu sistēmas darbību. Pētījumos ir noskaidrots, ka grifonijas sēklu ekstrakts satur 5 – hidroksitriptofānu (5-HTP), kurš organismā piedalās serotonīna veidošanās procesā. Serotonīnu daudzi no mums pazīst kā “laimes hormonu”. Savukārt, pasifloras ekstrakts darbojas nomierinoši, palīdzot uzturēt psihisko relaksāciju.
Būtiski, ka Sedanorm Spray, pateicoties tā dabiskajam sastāvam, var lietot arī bērni, sākot jau no 12 gadu vecuma.
