Stress – kā to mazināt?

Vai stress ir kaitīgs veselībai

Vairāk nekā trešdaļu jeb 34% Latvijas iedzīvotāju ietekmē stress, liecina Lotos Pharma sadarbībā ar Norstat veiktā aptauja*. Vai jāsatraucas, ka izjūti satraukumu? Nē. Taču vēlams pēc iespējas no tā izvairīties, mācīties „neņemt galvā” vismaz tās lietas, kuras nevaram ietekmēt. Speciālisti iesaka izmantot noteiktus paņēmienus nepamatota satraukuma mazināšanai.

Vai stress ir kaitīgs

Stress un uztraukums ir normāla organisma reakcija, kas palīdz pielāgoties apkārtējai videi un situācijai. Visbiežāk stresa situācijas piedzīvojam, saskaroties ar neziņu par notiekošo un iztēlojoties dažādus negatīvus iespējamos notikumu attīstības scenārijus. Šāds stress bieži ir nepamatots un problēmas risināšanas procesā parasti mazinās. Tomēr tas var izpausties kā nepārejošas bažīgas domas, dažkārt tam var pievienoties veģetatīvas izpausmes, piemēram, pastiprināta svīšana, paātrināta elpošana un sirdsdarbība. Ja satraukums piemeklē regulāri, cilvēkam var parādīties arī miega traucējumi, grūtības koncentrēties, nomāktība, vēlme izolēties.
Nekontrolēts satraukums var pāraugt trauksmes sajūtā. Ilgstoši piedzīvojot trauksmi, samazinās psiholoģiskā noturība pret neparedzētām dzīves situācijām, kā arī novājinās imūnsistēma. Vajadzētu iemācīties kontrolēt savas emocijas, īpaši tās, kuras sākotnēji izraisa nepatīkamas sajūtas, un ikdienā ieviest paradumus, kuri palīdz tikt galā ar satraukumu.

1. Veido dienas plānu!

Svarīgi saplānot ne tikai darāmos darbus, bet iekļaut savā dienas plānā arī nodarbes, kuras rada prieku un piepildījumu. Satraukuma brīžos daudziem cilvēkiem pazūd apetīte, tādēļ ne mazāk svarīgi ir ieplānot arī regulāras un veselīgas maltītes, jo tās nepieciešamas, lai organismam pietiktu enerģijas visus plānus īstenot. Būtiski ieviest arī veselīgu miega režīmu, lai ķermenis un prāts nakts laikā spētu atpūsties no dienā piedzīvotā.

2. Esi kopā ar mīļajiem!

Daloties savās emocijās un izjūtās ar tuviniekiem, saprotam, ka neesam vieni un arī citi izjūt līdzīgas emocijas. Dažreiz pat nav nepieciešamas sarunas, pietiek ar kopā pavadīto laiku, lai justos daudz labāk.

Un pat, ja iespēja klātienē satikt ģimenes locekļus un draugus ir ierobežota, pastāv taču arī citas komunikācijas formas. Videozvans, kura laikā dzirdēsi un redzēsi savus tuvāko, sniegs pozitīvas sajūtas gan pašam, gan arī sarunas biedram. Un pat, ja šķiet, ka negribas komunicēt, atceries, ka jebkuram cilvēkam vajag citus cilvēkus, ar kuriem dalīties būtiskajos (un varbūt reizēm arī pavisam ikdienišķajos) notikumos.

3. Kontrolē mediju un sociālo tīklu lietošanu!

Sekot līdzi jaunumiem un ziņām ir būtiski, taču nevajadzētu savi pārslogot ar pārāk lielu informācijas daudzumu, kas atkal var radīt lieku satraukumu.

Informācijas aprite mūsdienās ir ātrāka nekā jebkad agrāk. Tas, nenoliedzami, ir pozitīvi, ka bez lielas piepūles varam turēt roku uz dažādu notikumu pulsa gan pasaules, gan vietējā mērogā. Sekot līdzi jaunumiem un ziņām ir būtiski, taču nevajadzētu savi pārslogot ar pārāk lielu informācijas daudzumu, kas atkal var radīt lieku satraukumu. Lai tas nenotiktu piedomā pie tā, lai:

• informācijas avoti, kurus izmanto, ir uzticami.
  Atceries, ka viltus ziņas ir izplatītākais veids, kā tiek manipulēts ar sabiedrības uzskatiem;
• laiks, ko pavadi sociālajos medijos, ir limitēts, jo lielais informācijas un ziņu daudzums ātri vien spēj radīt trauksmi, nevis to mazināt.
• tavā tuvāko cilvēku lokā ir kāds, kura viedoklim vari uzticēties. Jo personīgi pazīstama cilvēka domas gandrīz vienmēr būs nomierinošākas nekā publiski izteikts viedoklis.
• viss, ko redzi vai tavas subjektīvās domas, tiek publicētas apdomīgi, jo pretējā gadījumā arī tu pats vari kļūt par jaunu baumu avotu citiem.

Līdztekus rūpīgai patērējamās informācijas atlasei un apzinīgai komunikācijai publiskajā telpā, laba doma ir nevis bažīties par to, ko nevari ietekmēt, bet tieši pretēji – fokusējies uz to, kur vari aktīvi līdzdarboties, iespaidojot procesus.

4. Ej dabā vai sporto!

Kā pirmais solis rūpēm par ķermeni un fizisko veselību ir higiēnas un personīgās drošības prasību ievērošana. Šo visu jau no galvas zinām – roku regulāra mazgāšana un dezinficēšana; izvairīšanās no pūļiem un nevajadzīgas drūzmēšanās publiskās vietās; distances ievērošana; rūpes par pilnvērtīgu uzturu un pietiekamu miega daudzumu, kas uzlabot imunitāti u. c. priekšnoteikumi.

Ķermeņa labsajūtas uzturēšanā svarīga loma ir fiziskām nodarbēm, jo tās uzlabo garastāvokli un mazina satraukuma līmeni. Tā var būt jebkura aktivitāte, kas sagādā prieku – sporta vai fitnesa nodarbība, joga, pastaiga svaigā gaisā.

Izdomā savu plānu pastaigām vai individuālajām sportiskajām aktivitātēm. Svaigs gaiss palīdzēs ne vien kliedēt negatīvās domas, bet arī pozitīvi atsauksies uz organismu.

Savam mieram vari arī sagatavot proaktīvo soļu sarakstu, ko īstenot. Atceries tikai, ka šiem potenciāli darāmajiem darbiņiem un pasākumiem jābūt reālistiskiem, nevis utopiskiem.

Vēl daži ieteikumi:

• atceries par veselīgu uzturu, tostarp neļaujoties grādīgo dzērienu kārdinājumam, kas emocionālās problēmas tikai saasinās;
• rūpējies par savu naktsmieru, ejot laicīgi gulēt un neguļot pārlieku ilgi;
• pat strādājot mājās, darba dienās ievēro darba ģērbšanās etiķeti – saki nē, naktskreklam vai pidžamai visas dienas garumā. Un atceries arī par darba laiku – sāc darbu tajā pašā laikā kā ierasts, kad strādā klātienē, un atceries arī par pusdienas pārtraukumu;
• velti laiku arī saviem hobijiem – lasīšana, rokdarbi, mūzika u. c.

5. Izveido rituālus, kas palīdz nomierināties!

Tā var būt meditācija, atslābinošas mūzikas klausīšanās, grāmatas lasīšana, krustvārdu mīklas minēšana, mandalas krāsošana, iešana siltā vannā vai jebkas cits, kas nomierina un sagādā pozitīvas emocijas. Šādi rituāli ļauj novērst uzmanību no satraukuma cēloņiem.

Pirmais un svarīgākais solis emocionālo problēmu risināšanā ir tās saskatīt un izprast. Lielākoties cilvēki paši tiek galā ar sakāpinātām emocijām. Ja stress tomēr ņem virsroku un ilgstoši neizdodas to kontrolēt, nevajadzētu gaidīt, kad tas pāries, bet lūgt palīdzību speciālistam, kuri var atrisināt šķietami neatrisināmo. Jo galvenais ir nepakautrēties lūgt palīdzību – pēc tam tas atmaksāsies.

Sedanorm Spray – normālai nervu sistēmas darbībai

Iekšējā nemiera un satraukuma mazināšanai, kas ilgtermiņā var rezultēties trauksmē vai pat depresijā, var palīdzēt arī dabiski, augu ekstraktus saturoši līdzekļi.

Farmācijas uzņēmums Lotos Pharma ir izstrādājis inovatīvu, dabisku, ātras iedarbības produktu Sedanorm Spray, kas tiek ražots tepat Latvijā.

Sedanorm Spray sastāvā esošais grifonijas sēklu ekstrakts palīdz uzturēt normālu nervu sistēmas darbību. Pētījumos ir noskaidrots, ka grifonijas sēklu ekstrakts satur 5 – hidroksitriptofānu (5-HTP), kurš organismā piedalās serotonīna veidošanās procesā. Serotonīnu daudzi no mums pazīst kā “laimes hormonu”. Savukārt, pasifloras ekstrakts darbojas nomierinoši, palīdzot uzturēt psihisko relaksāciju.

Būtiski, ka Sedanorm Spray, pateicoties tā dabiskajam sastāvam, var lietot arī bērni, sākot jau no 12 gadu vecuma.

Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.

• Lotos pharma sadarbībā ar Norstat aptauja veikta laikā no 11. līdz 18.maijam.