Ko izvēlēties parastas, stresa pilnas dienas radītā nervozuma mazināšanai? Glāzi vīna vakarā, garu pastaigu vai kādu nomierinošu līdzekli? Katram ir savs iecienītais paņēmiens šādā situācijā. Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Māris Taube skaidro, kāda veida palīdzība šādos gadījumos ir efektīvākā un kāda turpretī ar laiku noved pie vēl lielākas problēmas.
Kāda loma mūsdienās ir ikdienas stresa menedžmentam?
- Stresa menedžmentam ikdienā ir ļoti liela loma, jo diemžēl dzīves intensitāte pieaug. Ir jāuzņem ļoti daudz informācijas, mēs visu mēģinām izdarīt ļoti ātri, visu paspēt – un dzīve kļūst aizvien ātrāka, ātrāka un intensīvāka. Nešaubīgi, ka stresa līmenis arī pieaug, īpaši pilsētvidē, varbūt laukos nedaudz mazāk. Un ja stresa menedžmentā ietveram dažādas aktivitātes, kas ir mūsu pašu spēkos, mēs ļoti daudz lietu varam ietekmēt pozitīvi.
Kādas var būt sekas, ja cilvēks neko nedara, lai mazinātu stresu?
- Sekas var būt diezgan bēdīgas. Tas var novest pie nopietnākām veselības problēmām – tik nopietnām, ka tās jau jārisina speciālista kabinetā, piemēram, tādām kā panikas lēkmes, agorafobija, ģeneralizēta trauksme, līdz pat depresijai. Tam nepieciešams pievērst uzmanību, īpaši, ja tuviniekiem ir bijuši šādi gadījumi, kas liecina, ka nervu sistēma nav tik noturīga, ka mēs varam reaģēt ļoti emocionāli. Tad, droši vien, kādā brīdī ir jāpiebremzē, jāapdomā, vai neizdegsim un nesasniegsim kādas nopietnākas veselības problēmas.
Vai visiem cilvēkiem ir vienāds stresa slieksnis?
- Nav vienāda stresa sliekšņa. Tas ir atkarīgs no ļoti dažādiem aspektiem, tāpat kā šo trauksmes gadījumu izcelsmē ir dažādi momenti, tie var būt pat ģenētiski momenti, arī anatomiskas izmaiņas, psiholoģiski faktori. Mums vienmēr liekas, ka cēlonis ir tikai psiholoģisks - tas nebūt tā nav. Ir daudz bioķīmisku momentu, un katram cilvēkam tie var būt atšķirīgi. Tāpēc es ieteiktu skatīties, kādi ir mūsu tuvinieki, vai rados nav bijuši cilvēki, kuriem bijušas kādas epizodes vai kuri vieglāk reaģē uz stresu. Būs cilvēki, kuri varēs izturēt lielāku stresa slodzi, un būs tādi, kas ļoti jutīgi uztvers katru simptomu – un varbūt apkārtējiem pat liksies kaitinoši. Taču tas cilvēks tā ir uzbūvēts, ka viņš stresu nevar turēt, līdzīgi kā citiem ir zems sāpju slieksnis.
Vai cilvēki stresa situāciju risināšanai mēdz izvēlēties nepiemērotus līdzekļus?
- Jā. Cilvēki cenšas kaut kādā veidā risināt to stresa problēmu, bet bieži vien tas ir nepiemēroti. Lielākā kļūda un problēma ir alkohola lietošana, arī dažādi uztura paradumi, piemēram, cilvēki ēd par daudz, pēc tam izjūt ļoti lielu diskomfortu, jo viņi to labsajūtu panāk tikai uz kādu brīdi – pēc tam atkal gribas ēst, un galu galā viņi ir nelaimīgi par savu izskatu. Alkohols tomēr ir izplatītākā problēma. Ļoti daudz cilvēku mēģina ar to uzveikt stresu, saka: “Jā, es tā atslābinos, es vakarā lietoju glāzi vīna” - vai vēlāk jau vairāk. Bet jautājums ir: kāpēc? Vai mēs iedzeram vīnu tāpēc, ka labi jūtamies kādā kompānijā, vai mēs to sākam lietot ikdienā jau, faktiski, kā ārstniecības līdzekli. Diemžēl pēc tam ir sekas, piemēram, vairs nestrādā visas receptoru sistēmas, un kad cilvēkam jau ir nopietna depresija, tad to ir ļoti grūti ārstēt. Es ieteiktu šādas vieglas un neefektīvas iespējas – kas palīdz tikai uz doto brīdi – neizmantot. Nemaz to nesākt un saprast laicīgi, kad stress jau sagādā problēmas.
Ko speciālisti iesaka stresa mazināšanai ikdienā?
- Tās ir pamatlietas. Vajag sabalansēt savu dzīves ritmu: mums noteiktas stundas ir vajadzīgas darbam, noteiktas stundas vajadzīgas atpūtai, noteiktas stundas – miegam. Es aicinātu pievērst ļoti lielu uzmanību miegm, nedomāt, ka šodien pastrādāšu ilgāk, tad atpūtīšos. Otrā dienā atkal sanāks ilgāk pastrādāt – tas viss sakrāsies, un diemžēl būs negatīvas sekas. Ļoti ieteiktu atrast laiku, ko pavadīt svaigā gaisā, vēlams, fiziskās aktivitātēs – vai nūjojot, vai vienkārši skaitot noietos soļus. Tās ir vienkāršas lietas, neprasa no cilvēka milzīgu sportisku aktivitāti, bet atvēlot šai elementārai nodarbei tikai trīs reizes nedēļā pa trīsdesmit minūtēm – tā jau būs minimāla, bet laba, fiziska slodze. Tas jau būs sākums, un cilvēks varēs sev teikt, ka nodarbojas ar savu fizisko formu.
Protams, liela nozīme arī uzturam, piemēram, ievērot Vidusjūras diētu, ko ārsti vienmēr iesaka, censties vairāk ēst zivju produktus, sabalansēt diētu, lai tā mazāk balstītos uz bulciņām, maizi un citiem vieglajiem ogļhidrātiem, kas mums it kā rada to mirkļa labsajūtu, bet pēc tam vēl vairāk rosina neveselīgu ēstgribu.
Vēl ir svarīga socializācija. No psihiatrijas viedokļa uzsveram kā ļoti labu apstākli to, ka cilvēkam ir draugi, tuvinieki, ģimene, kuru lokā viņš var atslēgties no ikdienas darba lietām. Vajag mācēt arī atslēgties no tām sestdienā un svētdienā, pavadīt laiku ar tuviniekiem, atkāpties mazliet no tām ikdienas problēmām. Šajā sakarā vajadzētu uzmanīties arī ar mediju lietošanu, tā vietā labāk atrast kādu vaļasprieku. Tās ir ļoti vienkāršas lietas, kas kā profilakse tīri labi noderēs.
Vai dabīgi nomierinoši līdzekļi var mazināt stresa negatīvo ietekmi uz veselību?
- Noteikti, ka var, un tie arī tiek plaši izmantoti, īpaši kā profilaktisks pasākums. Tas varbūt neattiecas uz nopietnu panikas lēkmi, kad cilvēkam jau vajadzīgi medikamenti vai citas pieejas, bet ikdienas stresa gadījumā dabīgi nomierinoši līdzekļi noteikti var palīdzēt. Tas, protams, ir saistībā arī ar veselīgu uzturu – ar minerālvielu un citu uzturvielu pietiekamu uzņemšanu, lai pietiek, piemēram, D vitamīna un citu svarīgo vielu, ko varam vai nevaram vienmēr uzņemt un kas var ietekmēt garīgo veselību.
Kādas ir priekšrocības, izvēloties ātras iedarbības nomierinošu līdzekli?
- Tam ir priekšrocības atšķirībā no tādiem pseidolīdzekļiem kā alkohols vai smēķēšana (nikotīns arī nomierina – tur ir savs mehānisms), kas ir neracionālas lietas un ko nevajadzētu izmantot. Noteikti nevajadzētu uzreiz ķerties arī pie benzodiazepīna medikamentiem, kurus lieto situācijās, kas atbilst noteiktiem kritērijiem. Taču līdz tam mēs varam ļoti daudz paši darīt – ar savu dzīvesveidu, elpošanas vingrinājumiem vai dabīgiem līdzekļiem, mēģinot mazināt spriedzes situācijas. Ātrākais un vieglākais ceļš nav labākais, jo pēc tam ir ļoti grūti atbrīvoties, piemēram, no šiem medikamentiem vai ieradumiem. Bieži vien ir garas sarunas ar pacientiem, lai pārliecinātu viņus atmest zāles, jo, lūk, uz to brīdi šī “brīnumtablete” ļoti palīdzēja. Taču kas būs ar pacienta atmiņu pēc desmit gadiem – to cilvēks tajā brīdī neiedomājas.