Sāls ir neatņemama sastāvdaļa gandrīz katrā virtuvē, piešķirot ēdienam garšu un izceļot tā labākās īpašības. Taču pēdējos gados arvien biežāk tiek runāts par tā negatīvo ietekmi uz veselību. Vai tiešām sāls ir tik bīstams, kā apgalvo? Šajā blogā uztura speciāliste Kristīne Brokāne sniegs padomus un atbildes, kā samazināt sāls patēriņu uzturā un saglabāt veselību.
Īsumā par sāli
Sāls ir kristālisks minerāls, kura ķīmiskā formula ir nātrija hlorīds (NaCl, 40 % nātrijs un 60% hlorīds). Turklāt tas ir viens no cilvēka visvairāk izmantotākajām minerālvielām.
Senākais pieraksts par sāls izmantošanu nāk no Āzijas, aptuveni 6000 gadus pirms mūsu ēras. Senajā Ķīnā cilvēki sāli lietoja kā konservantu pārtikai, lai iegūtu gaļas un zivju produktu noturību. Mūsdienās sāls tiek arī izmantots rūpniecība, ķīmijas ražošanā, un citās jomās.
Uztura speciāliste atzīst, ar laiku sāls ir kļuvis no luksus preces par masveida produktu, bet tā nozīme pārtikas gatavošanā ir saglabājusies nemainīga.
Līdz ar ko, neinfekciozās slimības, tostarp sirds slimības un insults, ir galvenie priekšlaicīgas nāves cēloņi 21. gadsimtā. Uz tā pamata Pasaules Veselības organizācija (PVO) atbalsta valdības īstenot "Globālo rīcības plānu neinfekcijas slimību samazināšanai", kas ietver deviņus globālus mērķus, tostarp viens no tiem ir, samazināt sāls patēriņu pasaulē par relatīvi 30% līdz 2025. gadam.
Sāls nozīme organismā
Nātrijs ir cilvēka organismam nepieciešama minerālviela. Nātrijs ir elektrolīts, minerāls, kas ražo elektriski lādētus jonus. Un tas palīdz mums organismam nodrošināt patstāvīgo osmotisko spiedienu (izotonisku) un normalizē ūdens maiņu. Tāpat sāls piedalās nervu impulsu pārnešanā un palīdz nervu sistēmai reaģēt un sūtīt signālus. Vēl sāls ir iesaistīts muskuļu kontrakcijā, kas ir būtiska gan fiziskajā aktivitātē, gan ikdienas dzīvē.
Nieres regulē sāls daudzumu organismā, taču uztura speciāliste Kristīne Brokāne uzsver, ka pārmērīgs sāls var palielināt nieru slodzi un radīt nieru slimības risku. Un sāls ir arī viens no faktoriem, kas ietekmē mūsu asinsspiedienu. Pārmērīga sāls lietošana ir saistīta ar hipertensiju (paaugstināts asinspiediens), sirds un asinsvadu slimībām, kā arī var palielināt insulta risku.
Vai mūsu organismam vajag sāli?
Viennozīmīgi vajag. Taču mūsu sabiedrības liekākā problēma ir pārmērīga sāls uzņemšana nevis neuzņemšana, norāda uztura speciāliste Kristīne Brokāne.
Eiropā vidēji tiek uzņemti 8-12 grami sāls dienā. Latvijā 2020. gadā Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” veica “Pētījumu par sāls un joda patēriņu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā”. Un tika noskaidrots, ka vidēji vīrieši uzņem 12,8 gramus sāls dienā, savukārt sievietes – vidēji 8,9 gramus sāls dienā. Bet neaizmirstam, ka sāls kā elements ir gandrīz visos dabiskajos produktos, piemēram, jūras zivis (lasis, tuncis) un minerālūdenī un citur.
*Veselības ministrijas un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” veiktais “Pētījums par sāls un joda patēriņu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā”, Rīga, 2020
Cik daudz sāls drīkst lietot dienā?
Pēc Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām, ieteicamā sāls dienas deva pieaugušam, veselam cilvēkam ir līdz 5 grami dienā jeb 1 tējkarote (ieskaitot gan sāli gatavajos produktos, gan ēdiena gatavošanas laikā pievienoto sāli).
Taču cilvēkiem jau ar diagnosticētu hipertensiju, sāls dienas deva ir vēl mazāka vidēji 1,5 – 2,3 grami dienā, taču tas ir ļoti individuāli. Sāls ieteicamo daudzumu šādiem pacientiem nosaka ārstējošais ārsts vai uztura speciālists.
Sāls daudzums produktos
Pārmērīga sāls lietošana var negatīvi ietekmēt veselību, tāpēc ir svarīgi izvēlēties produktus ar zemu sāls saturu. Noteikti jālasa etiķetes un jāskatās cik daudz sāls satur 100 gramos, tādām produktu grupām, kā:
- Konservētie produkti (zivis, gaļa, pākšaugi, dārzeņi);
- Marinēti produkti (marinētie gurķi, tomāti, olīvas utt.);
- Pārstrādāti gaļas un zivs produkti, kā desas, auksti kūpinātas zivis un vītinātas gaļas, sālītas zivis;
- Pusfabrikāti (pelmeņi, saldētas picas, ātrās zupas u. tml.);
- Gatavās mērces un salātu mērces (kečupi, bārbekjū, sojas un saldā čilī mērce, majonēze u.tml.);
- Piena produkti (siers, kausētie sieri, biezpiens);
- Maize un konditorejas izstrādājumi (cepumi, krekeri, sāļās maizītes)
- Sāļās uzkodas (čipsi, sāļie riekstiņi utt.);
- Gatavās garšvielas un buljona kubiņi.
Kristīne Brokāne iesaka pārbaudīt etiķetes sastāvdaļas un izvēlieties, tās kurām ir līdz 1 gramam sāls uz 100 gramiem. Ideālajā variantā līdz 0,5 gramiem uz 100 gramiem.
Neliels špikeris, ko nozīmē šie apzīmējumi:
- Daudz sāls: 1,25 g vai vairāk sāls uz 100 g produkta
- Vidēji daudz sāls: 0,25 līdz 1,25 g sāls uz 100 g produkta
- Maz sāls: 0,25 g vai mazāk sāls uz 100 g produkta.
Pārmērīga sāls lietošana var izraisīt nopietnas veselības problēmas, tāpēc ir svarīgi samazināt sāls patēriņu ikdienā. Uztura speciāliste Kristīne Brokāne iesaka:
- Gatavojiet zupas, picas, sacepumus paši, jo tad Jūs varēsiet kontrolēt pievienotā sāls daudzumu;
- Izvēlēties garšvielas. Lietojiet garšvielas bez sāls, piemēram, kariju, “Aniņņa”, “Hmeli – Suneli” utt. Pievienojiet ēdienam tādus garšaugus kā, oregano, baziliku, pētersīļus, dilles utt.
- Izmantojiet Extra Virgin olīveļļu, etiķi vai citronu sulu vai garšvielas un garšaugus, lai iemarinētu gaļu un zivis;
- Izvēlieties produktus ar zemu vai vidēju pievienotā sāls daudzumu.
- Lietojiet ikdienas uzturā vairāk dārzeņu un augļu, jo tie saturēs kāliju (spināti, ogas, bietes, kartupeļi, zaļie banāni un arī pākšaugi), kas palīdzēs veicināt ūdens izdalīšanos, ko aizturējis nātrijs.
- Izvēlēties nesālītus riekstus un pašu gatavotus čipsus, kurus var pagatavot cepeškrāsnī vai augļu žāvētājā.
Sāls veids, kādu izvēlēties?
Vairāk nekā 70% Latvijas iedzīvotāju ir nepietiekams joda daudzums organismā. Tas nozīmē, ka mums ir nepieciešams papildus uzturā uzņemt jodu saturošus produktus. Tādēļ, uztura speciāliste rekomendē izvēlēties labāk jodētu sāli. Ar Himalaju sāli ir jābūt piesardzīgam un jāskatās no kuras valsts ir importēts. Jāizvēlas ir no Pakistānas nākušais. Īstais Himalaju sāls ir gaiši rozā, oranžā vai sarkanīgā krāsā, jo satur dzelzi un citus minerālus, bet, viltotais Himalaju sāls ir daudz bālāks.
Sirds pārslodzes mazināšanai un sirds spēcināšanai
Samazinot sāls patēriņu, jūs varat ievērojami samazināt sirds un asinsvadu slimību risku un uzlabot savu veselību kopumā. Sirds spēcināšanai un atbalstam īpaši noderīgs ir jaunais produkts AteroLip® Rythmo, kas ir izcili piemērots ikvienam, kas vēlas stiprināt un uzlabot sirds veselību.
AteroLip® Rythmo sastāvā esošā vilkābele veicina normālu sirds un asinsvadu sistēmas darbību, piemīt sirds un asinsvadu veselībai noderīgas īpašības: palīdz normalizēt sirds ritmu, samazināt asinsspiedienu. Tiamīns veicina normālu sirds darbību.
AteroLip Rythmo piemērots pieaugušajiem sirdsdarbības uzlabošanai un spēcināšanai kā arī sirds slodzes mazināšanai. Rekomendējam AteroLip® Rythmo lietot kursa veidā. Ieteicamais kursa ilgums 6 mēneši, pēc nepieciešamības un konsultēšanās ar ārstu vai farmaceitu lietošanas kursu var atkārtot. Ieteicams lietot pa 1 kapsulai vienu reizi dienā ēdienreizes laikā. Iepakojums par izdevīgu cenu pieejams ražotāja internetveikalā www.lotos-pharma.com
