Kā pasargāt aknas no sadzīvē kaitīgām vielām?
Kad izvēlamies ekoloģisko pārtiku, videi draudzīgu veļas pulveri un cenšamies vairāk kustēties, šķiet, ka ķermenis pateiks paldies. Bet vai aizdomājamies, kādām toksiskajām vielām sevi pakļaujam, to pat neapzinoties?
Jau ķīmijas un bioloģijas stundās skolā uzzinām, ka viss, kas mums apkārt, un arī cilvēka ķermenis sastāv no ķīmiskajiem elementiem, kas uzskaitīti Mendeļejeva periodiskajā tabulā, un to savienojumiem. Lai nodrošinātu organisma spēju funkcionēt, nepieciešams pastāvīgi patērēt noteiktu daudzumu dažādu vielu, taču vienlaikus uzņemam arī nevajadzīgās un kaitīgās, kuru vidū īpaši jāizceļ smagie metāli. To nokļūšana atmosfēras gaisā, ūdeņos, augsnē un uzkrāšanās dzīvajos organismos ir nopietna problēma, norāda zinātnieki.
Lai normāli funkcionētu, organismam ir vajadzīgi arī metāli, ko mazos daudzumos dēvē par mikroelementiem. Piemēram, cinks, varš, hroms, dzelzs un mangāns ir neaizstājami noteiktu fermentu reakcijās. Taču ir arī smagie metāli, ko nemanot varam uzņemt, tie uzkrājas organismā, ir toksiski un var izraisīt saindēšanos, radīt izmaiņas atsevišķu orgānu darbībā, veidot ļaundabīgos audzējus un ietekmēt pat nākamās paaudzes. Visvairāk tie spēj kaitēt aknām, plaušām un nervu sistēmai.
Veids, kādā noteiktas ķīmiskās vielas kļūst toksiskas – tās saindē organismā esošos fermentus jeb enzīmus, kuri atbild par fizioloģisko funkciju pildīšanu. Rezultātā tiek kavēti, piemēram, hemoglobīna veidošanās procesi (cilvēks ātrāk noveco) un enerģijas ražošana, samazinās organisma aizsardzība pret oksidatīvo stresu, kas ir daudzu slimību ierosinātājs vai sabiedrotais. Toksīni organismā var nonākt caur saskari, ar pārtiku, neattīrītu ūdeni vai ieelpojot. Organismam kaitējumu var nodarīt vielas, kas atrodamas ikdienišķās lietās, piemēram, virtuves pannā, kurā gatavo maltīti, sadzīves tīrīšanas līdzekļos vai pat smaržās.
Toksiskie metāli
Pasaules veselības organizācija par vienu no viskaitīgākajām vielām apkārtējā vidē ir atzinusi dzīvsudrabu, kas pat nelielos daudzumos var izraisīt autoimūnas saslimšanas, neiroloģiskus un uzvedības traucējumus, smaganu asiņošanu, metālisku garšu mutē, zarnu darbības traucējumus, džinkstēšanu ausīs, kā arī atstāt toksisku ietekmi uz plaušām, nierēm, ādu un acīm. Dzīvsudraba iedarbība apdraud bērna attīstību dzemdē un agrīnajā dzīves posmā.
Kur to var sastapt. Cilvēki galvenokārt tiek pakļauti organiskajam metildzīvsudrabam, ēdot zivis un vēžveidīgos, kas satur šo savienojumu. Tas atrodams arī tā sauktajās „sudraba” zobu plombās, vecajos dzīvsudraba termometros. Metildzīvsudrabs ļoti atšķiras no etildzīvsudraba jeb tiomersāla, kurš nerada risku veselībai un dažās senāk ražotajās vakcīnās pat tika izmantots kā konservants.
Pētījumi liecina, ka svins ir neirotoksisks un var radīt problēmas kuņģa-zarnu traktā. Novērots arī muskuļu vājums un nogurums, bezmiegs, anēmija, Alcheimera slimībai līdzīgi traucējumi. Bērniem, kuri uzņēmuši par daudz svina, iespējami attīstības traucējumi, impulsīva un agresīva uzvedība, atmiņas un mācīšanās problēmas.
Kur to var sastapt. Svinu saturoši savienojumi izdalās ogļu dedzināšanas procesā, to satur krāsas, ar ko senāk krāsoja mājas un ūdens caurules, akumulatori, tas atrasts bezatbildīgu ražotāju rotaļlietās un kosmētikā.
Britu toksikoloģijas departaments par kancerogēnu atzinis niķeli. Savukārt Eiropas Savienība vienu no tā sāls formām klasificējusi kā toksisku reproduktīvajai sistēmai. Akūta saindēšanās ar niķeli parasti izpaužas kā slikta dūša, vemšana, caureja un galvassāpes. Ilgstošas niķeļa iedarbības rezultātā var attīsties vēzis, hipoglikēmija, tādu mikroelementu kā cinks un mangāns deficīts, endokrīnās (hormonu) sistēmas darbības traucējumi.
Kur to var sastapt. Mūs apdraud automašīnu izplūdes gāzes, izlietotas baterijas, monētas, lētas rotaslietas, margarīns un pat nerūsējošā tērauda katli un pannas (nerūsējošajā tēraudā ir 14 % niķeļa!).
Pasaules veselības organizācija novērojusi, ka kadmijs ir metāls, kas dod priekšroku sievietēm (kam ir zemāks dzelzs līmenis organismā nekā vīriešiem). Pārmērīgs kadmija daudzums var izraisīt kalcija un fosfora metabolismu, galvassāpes, kaulu bojājumus, matu izkrišanu, aknu un nieru šūnu bojājumus, endokrīnās sistēmas darbības traucējumus, dažādu orgānu vēzi.
Kur to var sastapt. Kadmijs izdalās ar tabakas dūmiem un fosilās degvielas dedzināšanas procesā, tas atrodams atsevišķos mēslošanas līdzekļos, dzeltenajā krāsā (arī māksliniekiem ražotajā), kosmētikā, dažos bērniem domātajos produktos, kuru pamatā ir soja.
Britu zinātnieki laiku, kurā dzīvojam, nodēvējuši par alumīnija laikmetu. Šī ķīmiskā elementa iedarbība uz cilvēku ir neizbēgama un, iespējams, pat neizmērāma. Taču pārmērīgas alumīnija uzkrāšanās organismā sekas var būt neiroloģiski bojājumi vai kavētas funkcijas bērniem, autoimūnas slimības, krūts vēzis, kaulu, nieru, aknu, sirds un plaušu bojājumi, demence un Alcheimera slimība.
Kur to var sastapt. Alumīnija skārdenes un konservu kārbas saturu vēlams izlietot uzreiz pēc atvēršanas, kamēr nav sākušās alumīnija vai dzelzs skārda reakcijas saskarē ar gaisu un apkārtējā vidē esošajām vielām. Gatavot ēdienu alumīnija folijā nevajadzētu bieži, alumīnija katlus un pannas labāk nomainīt uz nekaitīgāku kompozītmateriālu izstrādājumiem, alumīnija karotes – atstāt padomju laika vēsturei! Tāpat labāk izvēlēties alumīniju nesaturošu kosmētiku.
Ķīmiskas vielas mums apkārt
Rūpējies par sevi un arī par apkārtējo vidi, jo toksiskās vielas lielākā koncentrācijā var nodarīt kaitējumu kā augsnei un ūdeņiem, tā cilvēkam! Kā jau minēts, nelielā daudzumā daži no potenciāli toksiskajiem metāliem organismam ir pat nepieciešami, un briesmīgo slimību uzskaitījums nenozīmē, ka nevajadzētu vairs neko cept pannā, atteikties no zivju ēdieniem un pārstāt elpot, ja reiz gaisā var būt arī sliktas vielas. Vienkārši jāpieņem fakti zināšanai un vairāk jāpiedomā, ko un kā pagatavot maltītei, kurus līdzekļus izvēlēties mājas uzkopšanai, lai uzņemtu mazāk toksīnu, kur no tiem iespējams izvairīties, un neliktu aknām strādāt virsstundas.
Aknas ir galvenais organisma attīrītājs, taču mūsdienu cilvēkam, pat ievērojot vēlamo mērenību, aknu slodze ir liela. Lai arī tas ir vienīgais orgāns, kurš spēj atjaunoties, pārslodze un kaitīgie faktori atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz vielmaiņu, un var tieši vai netieši aknas bojāt.
Papildu rūpēm par organismu Lotos Pharma ir radījis produktu aknu veselībai – Hepasan Forte. Tā sastāvā ir divi atzītākie hepatoprotektori – silimarīns, kas iegūts no mārdadža, un esenciālie fosfolipīdi, ko veido holīns. Holīns palīdz nodrošināt normālu lipīdu un homocisteīna metabolismu un palīdz uzturēt normālu aknu darbību. Mārdadža un artišoka ekstrakti uztur normālu aknu veselību, palīdz nodrošināt aknu šūnu aizsardzību un veicina žults veidošanos. Pienenes ekstrakts sekmē normālu aknu un kuņģa funkciju.
