SATURS:
Vīrusu un baktēriju loma saaukstēšanās izraisīšanā
Lai gan vārds "saaukstēšanās" ( "common cold" - angl.) pats par sevi apzīmē laika apstākļu nozīmīgu, pat izšķirošu lomu saslimšanas izraisīšanā, interneta vidē joprojām prevalē apgalvojums, ka saaukstēšanās ir tikai un vienīgi vīrusu saslimšana. Saaukstēšanās ir stāvoklis, ko rada organisma vai tā daļu strauja atdzišana un pretošanās spējas mazināšanās. Sevišķi bieži saaukstēšanos izraisa ilgstoša kāju salšana. Aukstums aktivē nepatogēno (labvēlīgo) mikrofloru degunā, aizdegunē, mandelēs un mutes dobumā. Aukstumā mazinoties organisma pretestībai, šī mikroflora kļūst patogēna (nelabvēlīga) un var izraisīt iesnas, angīnu, augšējo elpošanas ceļu iekaisumu. Slimību veicina daudzi blakusapstākļi, īpaši fiziska vai garīga pārpūle, nepietiekams, vitamīniem nabags uzturs, ilgstošs stress, ieildzis atjaunošanās periods pēc kādas citas saslimšanas.
Katru gadu saaukstēšanās sezona sākas apmēram no vēla rudens līdz agram pavasarim, ko raksturo augsta temperatūra, kaulu "laušana", locītavu un galvassāpes, vispārēja slikta pašsajūta, nogurums un visas citas labi pazīstamās izpausmes formas. Kopš ir mainījies jeb mutējis COVID vīruss, tam kļūstot lipīgākam un reizē arī vieglākam, ir parādījušies vēl citi vīrusa infekcijas simptomi, kuri var būt līdzīgi gan baktēriju, gan gripas, gan COVID gadījumos - kņudēšana kaklā, aizlikts deguns, šķaudīšana, klepus. Tagad vairs nevar teikt, ka šie simptomi manifestējās līdz ar aukstāka laika iestāšanos. Mūsdienās šī sakarība vairs nav tik izteikta, jo t.s. saaukstēšanās, gan vīrusu, gan baktēriju izraisīta, spēj uzliesmot jebkurā gadalaikā, pat karstākās vasaras dienās. Acīmredzot organisma neuzņēmība jeb imunitāte vairs nav tik spēcīga, tā ir novājināta un nespēj ātri un efektīvi cīnīties ar vīrusu/baktēriju aktivizēšanos vai invāziju.
Jebkurā gadījumā slimības smagums katram cilvēkam ir atšķirīgs, taču COVID-19 pandēmija ir radījusi nepieciešamību īpašai sevis aizsardzībai, kamēr abi šie vīrusi un baktērijas konkurējot vai sadarbojoties izrādīs savu ietekmi uz katru no mums.
Kāda ir atšķirība starp banālu saaukstēšanos un gripu?
- iesnas vai aizlikts deguns
- šķaudīšana
- ķermeņa sāpes
- vispārējs nogurums
- sinusītu (deguna blakusdobumu iekaisums)
- ausu infekcijas
- bronhītu, līdz pat pneimonijai (plaušu iekaisums)
- sepsi
Kāda ir atšķirība starp gripu un COVID-19?
- izteikts nogurums
- drudzis
- klepus
- elpas trūkums
Kādi ir gripas simptomi?
Šeit ir daži no izplatītākajiem gripas simptomiem:
Drudzis
Gripa gandrīz vienmēr izraisa ķermeņa temperatūras paaugstināšanos. To sauc arī par drudzi. Lielākā daļa ar gripu saistīto drudža svārstās no zemas pakāpes drudža aptuveni 37,8 ° C līdz pat 40 ° C. Lai gan tas tiešām ir satraucoši, maziem bērniem ir augstāks drudzis nekā pieaugušajiem. Ja jums ir aizdomas, ka jūsu bērnam ir gripa, sazinieties ar savu ārstu. Ja jums ir paaugstināta temperatūra, jūs varat justies "drudzī". Pazīmes ir drebuļi, svīšana vai aukstums, neskatoties uz ķermeņa augsto temperatūru. Lielākā daļa drudža ilgst mazāk nekā 1 nedēļu, parasti apmēram 3 līdz 4 dienas.
Klepus
Sauss, pastāvīgs klepus ir izplatīts gripas gadījumā. Klepus var pastiprināties, kļūt apgrūtinošs un sāpīgs. Šajā laikā dažreiz var rasties elpas trūkums vai diskomforts krūtīs. Daudzi ar gripu saistīti klepi var ilgt apmēram 2 nedēļas.
Muskuļu sāpes
Ar gripu saistītas muskuļu sāpes visbiežāk rodas kaklā, mugurā, rokās un kājās. Tās bieži var būt smagas, apgrūtinot pārvietošanos, pat mēģinot veikt pamata uzdevumus.
Galvassāpes
Jūsu pirmais gripas simptoms var būt stipras galvassāpes. Dažreiz simptomi, tostarp pastirpināta jutība pret gaismu un skaņu, iet kopā ar galvassāpēm.
Nogurums
Noguruma sajūta ir ne pārāk acīmredzams gripas simptoms. Vispārēja slikta pašsajūta var liecināt par daudziem apstākļiem. Šīs noguruma sajūtas var parādīties diezgan ātri un tās var būt ilgstošas.
Cik ilgstoša ir gripa?
Lielākā daļa cilvēku atveseļojas no gripas apmēram nedēļas laikā. Taču var paiet vēl vairākas dienas, līdz jūs atgriezīsities savā ierastajā veselības stāvoklī. Nav nekas neparasts, ka vairākas dienas pēc gripas simptomu mazināšanās jūtaties noguris. Ir svarīgi palikt mājās no skolas vai darba, līdz esat bez drudža pazīmēm vismaz 24 stundas (un tas notiek bez temperatūru mazinošu zāļu lietošanas). Ja jums ir gripa, to var nodot citai personai dienu pirms simptomu parādīšanās un 5–7 dienas pēc tam. Ja jums ir kādi saaukstēšanās vai gripas simptomi COVID-19 pandēmijas laikā, jums ir jāizolē sevi, veicot pārbaudes un jāturpina ievērot atbilstošu higiēnu, kā piemēram: mazgājot rokas, pieskāriena zonu dezinfekcija, valkājot sejas aizsegu, izvairoties no saskarsmes ar citiem
Gripas simptomi pieaugušajiem
Ar gripu saistīts drudzis pieaugušajiem var būt ļoti smags. Daudziem pieaugušajiem pēkšņs drudzis ir agrīns gripas simptoms. Tā var būt arī COVID-19 pazīme. Pieaugušajiem reti rodas drudzis, ja vien viņiem nav nopietnas infekcijas. Gripas vīruss izraisa pēkšņu augstu temperatūru, kas pārsniedz 37,8 ° C. Citas vīrusu infekcijas, piemēram, saaukstēšanās, var izraisīt zemākas pakāpes drudzi. Turklāt bērniem un pieaugušajiem ir daudz līdzīgu simptomu. Daži cilvēki var izjust vienu vai vairākus simptomus vairāk nekā citam cilvēkam. Katrs cilvēks ir savādāks.
Kāds ir gripas inkubācijas periods?
Tipiskais gripas inkubācijas periods ir no 1 līdz 4 dienām. Inkubācija attiecas uz periodu, kurā vīruss atrodas jūsu organismā un attīstās. Šajā laikā jums var nebūt vīrusa simptomu. Tas nenozīmē, ka jūs nevarat to nodot kādam citam. Daudzi cilvēki spēj pārnest vīrusu citiem dienu pirms simptomu parādīšanās. Miljoniem sīku pilienu, kas rodas, šķaudot, klepojot vai runājot, izplata gripas vīrusu. Šie pilieni iekļūst jūsu ķermenī caur degunu, muti vai acīm. Jūs varat arī saslimt ar gripu, pieskaroties virsmai, uz kuras ir vīruss, un pēc tam pieskaroties degunam, mutei vai acīm.
Vai pastāv tāda lieta, kā 24 stundu gripa?
"24 stundu gripa" (jeb vīrusu gastroenterīts) ir izplatīta kuņģa infekcija, kurai nav nekā kopīga ar gripu, neskatoties uz līdzīgu nosaukumu. 24 stundu vēdera gripu izraisa vīrusu ģints, ko sauc par norovīrusu. Norovīrusa simptomi ir:
- caureja
- slikta dūša
- vemšana
- vēdera krampji
Šie simptomi rodas kuņģa-zarnu traktā. Tāpēc 24 stundu gripu dažreiz sauc par "vēdera gripu". Lai gan to sauc par "24 stundu gripu", jūs varat būt slims līdz 3 dienām. 24 stundu gripas un gripas simptomi ir atšķirīgi. Gripa ir elpceļu slimība.
Gripas elpošanas sistēmas simptomi ir: klepošana galvassāpes drudzis iesnas ķermeņa sāpes
Dažiem cilvēkiem ar gripu var rasties slikta dūša un vemšana, kamēr viņi ir slimi. Bet šie simptomi pieaugušajiem nav tik izplatīti.
Paaugstināta temperatūra, drudzis. Ko meklēt?
Drudzis ir pazīstams arī kā hipertermija, pireksija vai vienkārši paaugstināta temperatūra. Tas raksturo ķermeņa temperatūru, kas ir stipri augstāka par normālu un to pavada citi mokoši simptomi. Drudzis var ietekmēt gan bērnus, gan pieaugušos. Īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās var palīdzēt organismam cīnīties ar slimībām. Tomēr smags drudzis var būt nopietna stāvokļa simptoms, kam nepieciešama tūlītēja medicīniska palīdzība.
Drudža atpazīšana var ļaut saņemt pareizu ārstēšanu un prasa pienācīgu uzraudzību. Normāla ķermeņa temperatūra parasti ir aptuveni 36,6 ° C līdz 37 ° C. Tomēr normāla ķermeņa temperatūra katram cilvēkam var nedaudz atšķirties. Normāla ķermeņa temperatūra var arī svārstīties atkarībā no diennakts laika. Tā mēdz būt zemāka no rīta un augstāka vēlā pēcpusdienā un vakarā. Ķermeņa temperatūru var ietekmēt arī citi faktori, piemēram, menstruālais cikls vai intensīva fiziskā slodze. Lai pārbaudītu savu vai bērna temperatūru, varat izmantot perorālo, taisnās zarnas vai paduses termometru. Tagad popularitāti ir ieguvuši elektroniskie termometri, tomēr diezgan bieži ir novērots, ka to veiktie mērījumi ir diezgan neprecīzi, sevišķi brīvā tirgū iegādājamie neprofesionālie mērītāji.
Kas parasti izraisa drudzi?
- bakteriālas dabas infekcijas, vīrusi, tostarp gripa;
- dažas imunizācijas, piemēram, pret difteriju vai stingumkrampjiem (bērniem)
- zobu nākšana (zīdaiņiem);
- dažas iekaisuma slimības, tostarp reimatoīdais artrīts (RA) un Krona slimība;
- ārkārtējs saules apdegums ("saules dūriens");
- saindēšanās ar ēdienu;
- dažas zāles, tostarp antibiotikas.
Līdzekļi pret gripas simptomiem
Lokālie līdzekļi kakla sāpju mazināšanai:
- ar antiseptisku iedarbību, piemēram, povidona jods. Efektīvi samazina vīrusu koncentrāciju rīkles gļotādā, plaša spektra, nerada rezistenci;
- mutes skalojamie līdzekļi, piemēram, hlorheksidīns, cetilpiridīnijs. Izteikta virucīda darbība, subjektīvi mazina saaukstēšanās simptomus.
C vitamīns
C vitamīns, lietots, lai profilaktiski samazinātu saaukstēšanās gadījumu skaitu vispārējā populācijā nav īpaši efektīva, tomēr C vitamīns var būt noderīgs cilvēkiem, kuri ir pakļauti īsiem smagas fiziskās slodzes periodiem. Regulāras papildus C vitamīna devas samazina saaukstēšanās ilgumu, taču tas netika apstiprināts dažos veiktajos klīniskajos pētījumos. Tomēr, ņemot vērā C vitamīna konsekvento ietekmi uz saaukstēšanās ilgumu un smagumu regulārajos papildterapijas pētījumos, kā arī zemās izmaksas un labu drošību, saaukstēšanās pacientiem var būt lietderīgi individuāli izmēģināt vai C vitamīna terapeitiskā iedarbība ir labvēlīga tieši viņiem.
Kvercetīns
Kvercetīns (P vitamīns). Kvercetīns ir flavonoīds, kas atbildīgs par dažādām garšām un krāsām augos, tas atrodams augļos, dārzeņos, šokolādē, kaņepēs, sarkanvīnā, olīveļļā. To dēvē arī par P vitamīnu. Kvercetīnam sāka pievērst īpašu vērību, kad tika atklāts, ka tam ir spēcīga pretiekaisuma un imunitāti stiprinoša spēja.
Komplekso bio-elementu loma vīrusu infekcijas gadījumā
Vīrusa mērķis ir iekļūt cilvēka šūnā. Bez tās vīruss nevar pastāvēt. Kamēr vīruss šo mērķi nav sasniedzis, ar to var cīnīties gan, piemēram, lietojot piemērotas sejas maskas, ievērojot sociālo distancēšanos un mazgājot rokas, gan arī nodrošinot, lai mūsu organismā būtu pietiekami daudz C un P vitamīna (kvercetīns).
Vīrusam iekļūst cilvēka šūnā, ir svarīgi apturēt un ierobežot vīrusa vairošanos. Šeit palīdzētu C vitamīns, kvercetīns un cinks, kam, esot organismā pietiekamā daudzumā, vīrusa vairošanās šūnās tiek apgrūtināta. Elementu komplekss organismā neveido gēnu replikācijas, tādejādi daudz labāk tiek pasargāts cilvēka organisms.
Ja vīruss iekļūst šūnās un veido iekaisuma jeb toksīnu stadiju, ir nepieciešams, lai organismā būtu pietiekami daudz elementu, kuriem piemīt antioksidantu un pretiekaisuma īpašības. Piemēram, svarīgi, lai pietiekami būtu D vitamīns, melatonīns un kvercetīns. Šīs vielas neļauj vīrusam un tā radītajiem toksīniem pārmērīgi ietekmēt cilvēka organismu.
Antioksidanti un to dabīgie kompleksi
Antioksidanti ir nozīmīgi ar to, ka rūpējas par to, lai mūsu šūnas būtu veselas, tie aizkavē citu molekulu oksidēšanos. Antioksidanti ir dažādi vitamīni, minerālvielas un fermenti, kas aizsargā organismu no brīvo radikāļu veidošanās. No antioksidantiem vairāk ir dzirdēts par C un E vitamīniem, beta karotīnu, bet tā ir tikai maza daļa no dabā sastopajamiem. Antioksidantus vislabāk organisms var uzņemt ar produktiem no augu valsts, tostarp, ogas un dārzeņi. Praktiski jebkuru antioksidantu var sintezēt mākslīgi laboratorijas apstākļos vai ražot rūpnieciskos apmēros, tomēr ir pierādīts, ka dabiskas izcelsmes antioksidanti, pareizāk sakot to kompleksi, ir daudz efektīvāki un nekaitīgāki pat lielākās devās. Piemēram, mūsdienās veiktie klīniskie pētījumi ir pierādījuši plūškoka (Sambucus nigra L.) efektivtāti cīņā ar gripas A un B tipiem, kā arī, lietojot plūškoka sulas koncentrātu saaukstēšanās simptomi un to ilgums samazinājās uz pusi jau 3 dienu laikā.