Latvijas vietējo dārzeņu ražas laiku mēs cenšamies maksimāli izmantot: vairums iedzīvotāju tādā veidā uzņem vitamīnus, minerālvielas un citas vērtīgas vielas ilgam laikam, citi “sēž” uz gurķu diētas cerībā novājēt, vēl citi, pateicoties dārzeņos esošajām šķiedrvielām, cenšas uzlabot gremošanas darbību. Taču jebkurā gadījumā dārzeņi dos lielu artavu imūnās sistēmas atbalstam.
Kāpēc vietējie dārzeņi labāki?
Neskaitāmos pētījumos pierādīts: ar dārzeņiem un augļiem bagāts uzturs var pazemināt asinsspiedienu, samazināt sirds slimību un insulta risku, aizsargāt pret dažiem vēža veidiem, samazināt acu un gremošanas problēmu risku, pozitīvi ietekmēt cukura līmeni asinīs, palīdzēt kontrolēt apetīti u.c. Tāpēc ir tik svarīgi iekļaut ikdienas diētā vismaz piecas porcijas (katru ap 80 gramiem) dažādu augļu un dārzeņu.
Vēl viens zinātniski apstiprinātais ieteikums par dārzeņiem – ēst pēc iespējas vairāk vietējo produktu. Izskaidrojums tam pavisam vienkāršs. Proti, galvenais vietēji audzētas pārtikas ieguvums veselībai - tā ir svaigāka. Augļi un dārzeņi sāk zaudēt uzturvielas jau 24 stundu laikā pēc to novākšanas, tāpēc svaigāki produkti ir daudz vērtīgāki. Turklāt vietēji audzēti dārzeņi parasti tiek ievākti nevis pa pusei nogatavojušies, bet pilnā gatavībā, kad satur visvairāk barības vielu.
Kal ragavas vasarā!
Mūsu vasara ir īsa; apzināti vai neapzināti mēs šo gadalaiku tiecamies pilnā mērā izmantot ķermeņa stiprināšanai un sagatavošanai aukstajai sezonai, kas prasīs daudz spēka un enerģijas. Pārfrāzējot seno teicienu “Kal ragavas vasarā”, var droši ieteikt arī: “Gatavojies vīrusu sezonai jau vasarā!”
Bez tādiem pasākumiem kā labs miegs un atpūta, sauļošanās un D vitamīna uzņemšana, peldēšanās, braukšana ar velosipēdu, pārgājieni un citas aktivitātes dabā ne mazāk svarīga imūnās sistēmas stiprināšanas sastāvdaļa ir bagātīga vietējo dārzeņu un augļu iekļaušana ikdienas uzturā. Kāpēc tā?
Imūnsistēma sastāv no orgāniem, šūnām, audiem un olbaltumvielām, kas kopā nodrošina ķermeņa procesus ar mērķi cīnīties pret patogēniem: vīrusiem, baktērijām un svešķermeņiem, kuri izraisa infekcijas vai slimības. Kad imūnsistēma nonāk saskarē ar patogēnu, tā izraisa imūnreakciju. Imūnsistēma izdala antivielas, kas saistās ar patogēnu antigēniem un nogalina tos. Noteiktu pārtikas produktu iekļaušana uzturā var stiprināt cilvēka imūnreakciju.
Šoreiz vairāk par trim “latviešu dārzeņiem” - imūnsistēmas stiprinātājiem, kuri ir pelnījuši atrasties TOP 3 vidū!
1. ZAĻIE LAPU DĀRZEŅI
Sākot ar pirmajiem salātiem, dillēm un lociņiem līdz kāpostiem un brokoļiem – zaļo lapu dārzeņu klāsts ir mērāms desmitos augu, ko svaigā veidā var ēst no agra pavasara līdz vēlam rudenim. To skaitā ir arī skābenes, spināti, rukola, pētersīļi, koriandrs, jauno biešu lapas, puravi, selerijas, piparmētras, baziliks u.c. – visi zaļumi, ko mēs audzējam laukā un siltumnīcā. Jauki, ka bez tradicionālajiem lociņiem un dillēm latvieši pēdējā laikā aizvien vairāk aizgūst un iemīļo citu zemju zaļumus - daudzi vairs pat nevar iedomāties savu salātu porciju bez, piemēram, bazilika un rukolas. Pašlaik īpaši populāri kļūst lapu kāposti (kale), jo atklāts, ka tas ir viens no uzturvielām bagātākajiem dārzeņiem uz planētas daudzo vitamīnu, minerālvielu un antioksidantu dēļ.
Katrā ziņā – jo vairāk zaļumu un lielāka to dažādība, jo vērtīgāk veselībai. Zaļie lapu dārzeņi satur gandrīz visus būtiskos elementus, kas nepieciešami cilvēka ķermeņa pareizai darbībai, tāpēc tiek uzskatīti par būtisku veselīga uztura sastāvdaļu.
Dārzeņi un galvenie ieguvumi veselībai:
* bagāts vitamīnu, minerālvielu, antioksidantu, šķiedrvielu un citu uzturvielu avots;
* atbalsta redzi un ādas veselību;
* stiprina imūnsistēmu;
* palīdz uzturēt veselīgu svaru;
* samazina augsta asinsspiediena, vēža un sirds slimību risku, pateicoties bagātam antioksidantu saturam.
2. TOMĀTI
Lai arī veikalos tomāti pieejami cauru gadu, vislabāk garšo pašu siltumnīcā audzētie! Tieši tāpēc tomātu audzēšana nav mazinājusies, bet vēl vairāk izplatījusies.
Tomātiem piemīt spēcīgas antioksidanta un pretiekaisuma īpašības, kas padara tos svarīgus hronisku deģeneratīvu un iekaisuma stāvokļu profilaksē. Lielā mērā to nodrošina likopēns, dabiski sastopams antioksidants tomātos, visvairāk atrodams sarkano tomātu miziņās. Tomātus sasmalcinot vai smalki sagriežot, likopēns tiek atbrīvots no tomātu šūnu sieniņām, kur tas ir saistīts ar šķiedrvielām.
Tiek atklāti aizvien jauni veselības ieguvumi no tomātiem, pateicoties likopēna spējām neitralizēt brīvos radikāļus organismā. Brīvie radikāļi asinsritē ir bīstami, jo tie var izraisīt šūnu bojājumus.
Tomāti satur daudz arī daudz citu antioksidantu, piemēram, A un C vitamīnu. C vitamīns ir imūnsistēmas pastiprinātājs un dabisks antihistamīns, kas nomāc pietūkumu, tāpēc tomāti ir laba izvēle “šķaudīšanas” sezonai. Tomāti ir arī labs K vitamīna avots, kas nepieciešams asins recēšanai un brūču dzīšanai.
Dārzeņi un galvenie ieguvumi veselībai:
* bagāts vitamīnu, minerālvielu, antioksidantu, šķiedrvielu un citu uzturvielu avots;
* attīra no brīvajiem radikāļiem, palīdz novērst asins recekļu veidošanos, aizsargā sirdi un samazina insulta iespējamību;
* uzlabo lipīdu līmeni asinīs, pazemina holesterīnu;
* mazina iekaisumu organismā, var samazināt vēža un sirds slimību risku;
* veicina imūnsistēmas spēju cīnīties pret saaukstēšanās un gripas mikrobiem;
* var palielināt toleranci pret astmu un elpošanas problēmām;
* var samazināt muskuļu bojājumus un paātrināt atveseļošanos pēc treniņa.
3. SĪPOLI UN ĶIPLOKI
Šķiet, abi šie radniecīgie dārzeņi ir pamatu pamats mūsu uzturā – un ne velti. Tās ir īstas “bioaktīvās” bumbas, jo bagātas ar dažādiem veselīgiem savienojumiem. Sīpoli izceļas ar ievērojamu kvercetīna koncentrāciju, kuram atklāta spēcīga antioksidanta, pretiekaisuma un imūnmodulējoša iedarbība. Interesanti, ka ķiplokos tikpat kā nav kvercetīna, taču to antioksidanta aktivitāte ir pat lielāka nekā sīpoliem. Iespējams, ka ķiploku un citu sīpolu dzimtas dārzeņu pozitīvo iedarbību nodrošina antibakteriālā viela alicīns un citi savienojumi.
Gan sīpoli, gan ķiploki satur ievērojamu vitamīnu un mikroelementu daudzumu un dažādību.
Dārzeņi un galvenie ieguvumi veselībai:
* bagāts vitamīnu, minerālvielu, antioksidantu, šķiedrvielu un citu uzturvielu avots;
* darbojas kā dabīgas antibiotikas, palīdz samazināt gļotu veidošanos un elpceļu infekcijas;
* palīdz pazemināt augstu asinsspiedienu, aizsargā pret trombu veidošanos;
* pazemina holesterīna līmeni;
* veicina gremošanu, uzlabo zarnu veselību, jo satur lielu daudzumu prebiotiku un šķiedrvielu;
* palīdz kontrolēt cukura līmeni asinīs;
* uzlabo smadzeņu darbību, palīdz profilaksei pret demenci, Alcheimera slimību.
Imūnsistēmas papildus atbalstam
Reizēm gan apstākļi izkārtojas tā, ka nav iespējams lietot uzturā tik regulāri vai tik daudz dārzeņu, kā gribētos. Vai ir kāda alternatīva? Attiecībā uz imūnsistēmas stiprināšanu var izvēlēties kādu līdzekli ar dabīgām izejvielām pamatā.
Piemēram, farmācijas kompānijas Lotos Pharma preparāts Imunosil Virufix satur piecas aktīvās vielas: C un D3 vitamīnu, cinku, augu valsts flavonīdu kvercetīnu un dabīgu hormonu melatonīnu, kas ir pievienots optimālā devā.
Sastāvā esošais C vitamīns uztur normālu imūnsistēmas darbību pie palielinātās slodzes. Cinks un D vitamīns arī veicina normālu imūnsistēmas darbību. Cinks un C vitamīns palīdz šūnu aizsardzībai pret oksidatīvo stresu. Cinks veicina normālu DNS un olbaltumvielu sintēzi. Melatonīns palīdz samazināt iemigšanai nepieciešamo laiku (labvēlīgo ietekmi panāk, uzņemot vismaz 1 mg melatonīna neilgi pirms gulētiešanas). Kvercetīns, bioloģiski aktīva viela, kas sastopama dažādos krāsainos augļos un ogās un ir Vidusjūras diētas pamatā, samazina alerģijas simptomus un stiprina imunitāti. Uzņemot lielās devās, pierādīta tā pozitīvā ietekme cīņā ar vīrusiem.
Lietošana: pieaugušajiem ieteicams lietot iekšķīgi pa 2 sarkanām kapsulām 1 reizi dienā no rīta un pa 1 zilai kapsulai 1 reizi dienā 20 min. pirms gulētiešanas.
