Sirds joņo kā traka, skrien kā negudra, dauzās, pamirst, trīc, apmet kūleni, kāpj pa muti laukā – šie un citi latviešu teicieni daiļrunīgi apliecina, cik ļoti mēs ieklausāmies savā sirdī. Taču “muļķe sirds” sadumpojas ne tikai dažādu pārdzīvojumu dēļ. Bieži vien tās ritms nojūk slimīgu izmaiņu – aritmijas – rezultātā. Kā to atpazīt un kā tad rīkoties?
Kas ir sirds aritmija?
Kuram gan nav iesāpējusies sirds pēc kāda aizvainojuma, dusmām, žēluma vai nelaimīgas mīlestības? Sirds ir tas orgāns, kurš atsaucas uz visu, kas ar mums notiek fiziski, garīgi, emocionāli un pat domās. Sirds ir unikāla arī tajā ziņā, ka ir vienīgais muskulis, kam piemīt automātisma spēja, tas ir, tas nepārtraukti darbojas (saraujas un atslābst) pats.
Normāli mēs sirdsdarbību nemaz nejūtam, jo tā ir ritmiska un pierasta. Taču ar vecumu varam sākt manīt mazākas vai lielākas novirzes no normāla sirds ritma un/vai sirdsdarbības ātruma. Sirdsdarbības ritma traucējumi, kuru laikā sirds sitas pārāk ātri, pārāk lēni vai neregulāri, ir sirds aritmija.
Biežākie sirds ritma traucējumu veidi
* Tahikardija - sirdsdarbības ātrums, kas pārsniedz normālo sirdsdarbības ātrumu miera stāvoklī, tas ir, 100 sitienus minūtē pieaugušajiem. Sirds ritms var būt gan regulārs, monotons, gan veidoties haotisks.
* Bradikardija - palēnināta sirdsdarbība, kad pieaugušajam sirdsdarbības ātrums miera stāvoklī ir mazāks par 60 vai pat 50 sitieniem minūtē. Raksturīgs lēns sirds ritms un viens vai vairāki pēc kārtas izlaisti sirds sitieni.
* Ekstrasistolija - papildus un priekšlaicīgi veidojušies sirds sitieni, salīdzinot ar normālo sirds ritmu. Ekstrasistoles jeb pārsitieni rada sajūtu, ka sirds it kā apmet kūleni un uz brīdi it kā apstājas. Šādi ritma traucējumi var būt arī veselai sirdij, tomēr nereti norāda uz nopietnu sirdsslimību.
Nopietnāko aritmijas paveidu dēvē par mirdzaritmiju jeb ātriju fibrilāciju, kad sirds sitas strauji un absolūti dezorganizēti, un tā vairs nespēj sūknēt asinis pa organismu. Šī slimība bieži sākas kā īsi patoloģiski sitienu periodi, kas laika gaitā kļūst garāki vai nepārtraukti.
Kāpēc sirdij nojūk ritms?
Sirds ritmu kontrolē sarežģīta elektriskā sistēma, kas nodrošina sirds muskuļa saraušanos un asiņu efektīvu sūknēšanu ķermenī. Sirds ritma traucējumi rodas, veidojoties un sirdī izplatoties kļūdainam elektriskajam signālam, kas izmaina secīgu, pareizu sirds daļu saraušanos un traucē normālo shēmu, piemēram, priekškambaros tā rezultātā var rasties priekškambaru mirgošana.
Ir dažādi iemesli, kāpēc veidojas sirdsdarbības traucējumi, un bieži vien sirds ritma traucējumu iemeslu pat nevar noteikt. Piemēram, bērniem aritmija var būt, ja ir iedzimtas sirdskaites, pārslimojot dažādas akūtas saslimšanas vai ilgstoši lietojot medikamentus, kas rada rētainas izmaiņas sirds muskulī jeb miokardā, vai arī, ja sirdī eksistē papildu elektrisko impulsu vadīšanas ceļi u.c. Pieaugušajiem nereti aritmija sākas, ja sirdī radies bojājums, piemēram, sirds vārstuļu slimība, sirds mazspēja, sirds muskuļa slimība. Aritmija var rasties arī stenokardijas lēkmju laikā vai pēc sirdslēkmes.
Aritmija var skart jebkurā vecumā, lai gan vecākiem cilvēkiem ir lielāks risks. Kopumā lēš, ka līdz pieciem procentiem pasaules iedzīvotāju saskaras ar šiem sirdsdarbības traucējumiem. Tomēr iespējama arī aritmiska sirdsdarbība ar normālu sirdsdarbības ātrumu, un daļai cilvēku nav simptomu, tāpēc ir grūti novērtēt, cik aritmija patiesībā ir izplatīta. Uzskata, ka aritmija veido apmēram vienu trešo daļu no visām sirds un asinsvadu slimībām.
Lielākie riska faktori
MAZKUSTĪGUMS. Sirds ir muskulis, kam vajadzīga regulāra slodze, un visvairāk tas cieš mazkustīguma dēļ. Lai sirds būtu spējīga strādāt, tai vajadzīgs skābeklis, kas tiek piegādāts ar asinīm pa sirds vainagartērijām (koronārajiem asinsvadiem). Fiziskas nodarbības ar intensīvu fizisko slodzi vajadzētu ieplānot vismaz reizi nedēļā, ideālā gadījumā biežāk.
SMĒĶĒŠANA ļoti kaitē sirds veselībai, jo nikotīns sašaurina koronāros asinsvadus, līdz ar to tiek traucēta sirds muskuļa asinsapgāde.
LIEKAIS SVARS ne tikai tieši apgrūtina sirdi, radot pārslodzi, bet izraisa arī citas slimības, kas netieši ietekmē sirdi, piemēram, cukura diabētu, hipertensiju u.c.
HIPERTENSIJA. Ja ir augsts asinsspiediens, sirds darbojas ar pārslodzi, jo tai ir jāpiepūlas, lai izgrūstu asinis sašaurinātajos asinsvados. Tādas pārslodzes dēļ sirds muskuļu sienas ar laiku sāk izplesties, izraisot sirds mazspēju un citas problēmas.
ILGSTOŠS STRESS izraisa izmaiņas ķermeņa fizioloģijā, aktivizējot stresa hormonus un paaugstinot to līmeni. Adrenalīns paātrina sirdsdarbību, paaugstina asinsspiedienu un veicina sirds elektrisko impulsu neregularitāti, savukārt paaugstināts kortizola līmenis var ne tikai pastiprināt adrenalīna izraisītās izmaiņas, bet arī veicina hronisku iekaisumu sirds audos. Stresu parasti pavada ilgstošs sasprindzinājums, pārslodze, miega un atpūtas trūkums. Šādas izmaiņas, it īpaši cilvēkiem ar jau esošiem sirdsdarbības traucējumiem, var izraisīt gan pārejošas, gan hroniskas aritmijas.
SEKUNDĀRI IEROSINĀTĀJI. Kaitīgu ietekmi uz sirds muskuļa spējām sarauties un atslābt var atstāt arī šķietami sekundāri faktori: nepareiza stāja, osteohondroze, mugurkaula patoloģija, nervu sistēmas problēmas, vīrusu infekcija vai smaga gripa u.tml.
Kad iet pie ārsta?
Biežākās sūdzības aritmijas gadījumos ir par sirdsklauvēm, sirds kūleņošanu, kamola sajūtu kaklā, elpas trūkumu, nogurumu, reiboņiem, samazinātu fiziskās slodzes panesamību un pat ģīboņiem. To pamatā ir nepietiekama asins plūsma uz smadzenēm, vainagartērijām un citām ķermeņa daļām.
Sirds aritmijas ietekme uz vispārējo veselību un labsajūtu ir atkarīga no tās veida un smaguma pakāpes, taču aritmijas visizplatītākās sekas var būt:
* samazināta sirds izsviede, neļaujot ķermeni apgādāt ar optimālu asins daudzumu;
* asins sastrēgumi, kas palielina trombu veidošanās risku;
* skābekļa deficīts audos, kas var izraisīt vājumu, reiboni un citas skābekļa trūkuma pazīmes.
Aritmija var būt gan nenozīmīga, gan nāvējoša. Tā liek domāt par sirds slimības esamību un var būt ļoti nopietna, tāpēc ka saistīta ar pēkšņas nāves iestāšanās draudiem. Ja aritmiju neārstē, tā var ietekmēt dzīves kvalitāti, izraisot sāpes krūtīs, nespēku, elpas trūkumu un samaņas zudumu. Pat nelielas sirds aritmijas saasinājuma epizodes ir nopietns sirds veselības pasliktināšanās signāls, kas var veicināt bīstamu komplikāciju attīstību. Neignorējiet to un nenovērtējiet par zemu regulāru veselības pārbaužu nozīmi!
Aritmijas – tāpat kā vispārējās veselības - profilaksei vērts uzlabot savu uzturu, piemēram, ievērot veselīgo Vidusjūras diētu, vairāk nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, nomest lieko svaru, atmest smēķēšanu, samazināt alkohola patēriņu, kā arī sakārtot savu miega režīmu un kontrolēt stresu. Nekad nav par vēlu to sākt!
Kā palīglīdzekli sirdsdarbības traucējumu un nervu spriedzes gadījumos ārsti parasti iesaka sirds pilienus ar piparmētras, māteres, baldriāna tinktūrām un vilkābeļu ekstraktu. No otras puses ir arī daudz produktu, kas līdztekus veselīgai diētai var palīdzēt uzturēt sirdi un asinsvadus, kā arī pazemināt holesterīnu.
Dabīgs līdzeklis normālam ritmam - AteroLip Rythmo!
Spēcināšanai un atbalstam īpaši noderīgs ir Latvijas farmācijas uzņēmuma Lotos-pharma radītais produkts AteroLip® Rythmo.
AteroLip® Rythmo sastāvā esošā vilkābele veicina normālu sirds un asinsvadu sistēmas darbību, piemīt sirds un asinsvadu veselībai noderīgas īpašības: palīdz normalizēt sirds ritmu, samazināt asinsspiedienu. Tiamīns veicina normālu sirds darbību.
AteroLip® Rythmo piemērots pieaugušajiem sirdsdarbības uzlabošanai un spēcināšanai kā arī sirds slodzes mazināšanai. Rekomendējam AteroLip® Rythmo lietot kursa veidā. Ieteicamais kursa ilgums 6 mēneši, pēc nepieciešamības un konsultēšanās ar ārstu vai farmaceitu lietošanas kursu var atkārtot. Ieteicams lietot pa 1 kapsulai vienu reizi dienā ēdienreizes laikā.
Iepakojums par izdevīgu cenu pieejams ražotāja internetveikalā www.lotos-pharma.com
