Muskuļu krampji! Kas tam par iemeslu?
Par krampjiem saucam gribai nepakļautas muskuļu spazmas, pēkšņu kāda muskuļa saīsināšanos un saspringumu, kas rada apgrūtinājumu un bieži vien ir sāpīgs – neatkarīgi no tā, vai tas notiek treniņa laikā, kad ir fiziska pārslodze, vai nakts vidū gultā, kad ir lēnāka asinsrite un attiecīgi – vielmaiņa. Kā rīkoties, ja piemeklējuši krampji, un kā tos novērst?
Kā rodas krampji
Krampji parasti iemetas kāju vai roku posmos starp locītavām, kuras savieno muskulis. Visbiežāk krampji sarauj pēdas un ikrus, retāk augšstilbus, taču var skart arī vēdera un pat sejas muskuļus. Muskuļu patvaļīgās kontrakcijas var ilgt dažas sekundes, bet var arī turpināties vairākas minūtes, turklāt muskuļi saraujas daudz spēcīgāk, nekā darbinot tos mērķtiecīgi. Īpaši bīstami, ja krampji piemeklē peldot, kad nav iespējams momentā palīdzēt muskulim atslābt.
Spazmatisku krampju risks palielinās vairogdziedzera un virsnieru slimību gadījumos, tos var sekmēt cukura diabēts, radikulīts, vēnu mazspēja, jebkura kaite, kas veicina asinsrites un vielmaiņas traucējumus, kā arī līdz ar vecumu, jo asinsvadi aizsērē un sašaurinās, tajos, iespējams, jau radušās sklerotiskas pārmaiņas un muskuļi netiek pietiekami apasiņoti, tādējādi nesaņemot pietiekami daudz skābekļa un barības vielu. Krampji pēdā var rasties arī velves nepareiza noslogojuma dēļ.
Stiepšanās un masāža
- Ja sarauj krampji, tad tos var apspiest, sasprindzinot pretējos muskuļus.
- Izstiepiet krampjos savilkto muskulatūru un viegli berzējiet to, lai palīdzētu atslābināties un muskulī uzlabotos asinsrite. Ja nevarat stāvēt, sēdiet uz grīdas vai krēslā, izstiepjot skarto kāju. Mēģiniet pavilkt pēdas augšdaļu skartajā pusē pret galvu, kamēr kāja paliek iztaisnotā stāvoklī. Tas palīdzēs mazināt arī augšstilba krampjus.
- Priekšējā augšstilba (četrgalvu muskuļa) krampju gadījumā izmantojiet krēslu, lai noturētu līdzsvaru, un velciet kāju no skartās puses uz augšu, tuvinot to sēžamvietai.
- Ja problēma radusies apakšstilbā, mēģiniet pacelt kāju uz augšu, lai uzlabotu venozo atteci.
- Ja krampis iemeties pēdā, jānostājas uz tās ar visu svaru vai jāuzkāpj tai virsū ar otru kāju.
- Lai krampji nerastos fizisku nodarbību laikā, pirms lielākas slodzes noteikti vajadzētu kārtīgi iesildīties, izstaipot saites un muskuļus. Ieteicama arī atsildīšanās.
- Ilgstoši sēžot, piemēram, pie datora vai lidmašīnā, vēlams ik pa laikam veikt pēdu pašmasāžu un pavingrināt tās, lai mazinātu sastrēgumu apakšstilba muskuļos, pastaigāt, balstoties pārmaiņus uz pēdu ārmalām un iekšmalām.
Sildīšana un atvēsināšana
Saspringtiem muskuļiem uzklājiet siltu dvieli vai apsildes paliktni. Var palīdzēt arī silta vanna vai karstas dušas novirzīšana uz krampjos savilktajiem muskuļiem. Alternatīvi – mazināt sāpes un atslābināt savilkto muskuli var arī masāža ar ledu. Labs līdzeklis asinsrites uzlabošanai ir pēdu kontrastvannas, ko bieži izmanto sportisti.
Krampjiem nav raksturīga sezonalitāte, tomēr tie daudz biežāk tiek novēroti siltajos mēnešos. Karstā laikā organisms patērē vairāk šķidruma, vasarā arī esam aktīvāki, tāpēc mūsu ķermenim ir nepieciešams vairāk ūdens, pieaug dehidratācijas jeb atūdeņošanās risks. Šī paša iemesla dēļ krampjus var provocēt arī aizrautīga karsēšanās pirtī, gulēšana zem pārāk siltas segas, arī ilgstoši lidojumi. Pastiprināti svīstot, organisms zaudē daudz šķidruma un tam nepieciešamo sāļu, tādēļ tie jāuzņem papildus.
Minerālvielas pret krampjiem
Svarīgi ievērot, ka pilnvērtīgai muskuļu darbībai ir nepieciešamas noteiktas minerālvielas – tā sauktie elektrolīti – kālijs, kalcijs, nātrijs un magnijs. Krampji ir veids, kā ķermenis signalizē par to deficītu. Nātrijs uztur šķidruma līdzsvaru organismā, nervu darbību, muskuļu kontrakcijas un skābju-bāzes līdzsvaru. Kālijs kopā ar nātriju palīdz mazināt un novērst muskuļu krampjus. Kalcijs palīdz regulēt muskuļu kontrakcijas un sirds ritmu. Magnijs, kuru mēdz saukt par dzīvības mikroelementu, muskuļus atslābina, nodrošina pareizu impulsu pārvadi pa nervu šķiedrām un tādējādi arī muskuļu asinsapgādi. Tāpēc visu šo elektrolītu kombinācija ir būtiska pareizai, veselīgai muskuļu funkcionēšanai. Savukārt, lai nodrošinātu normālu asinsriti un muskuļu barošanu, organismam jāsaņem pietiekamu daudzumu šķidruma. Tiek uzskatīts, ka tieši ūdens un elektrolītu deficīts ir galvenie krampju cēloņi arī veselam cilvēkam.
Magnija trūkums organismā
Bieži vien situācijās, kad piemeklē nespēks, miega traucējumi un nomākts garastāvoklis, dzirdam ieteikumu lietot magniju. Agrīnie samazināta magnija daudzuma simptomi var būt apetītes trūkums, slikta dūša, galvas reiboņi, vemšana un nogurums. Ja ikdienā izjūti kādu no šīm pazīmēm, iespējams, organismam trūkst tieši magnija.
Magnijs cilvēka organismā piedalās vairākās būtiskās norisēs. Tas nepieciešams enerģijas ražošanai, nodrošina normālu nervu sistēmas darbību, palīdz regulēt cukura līmeni asinīs. Magnijs atslābina savilktu muskulatūru, ja bijusi pārāk intensīva fiziskā slodze vai arī kājas rauj krampji, tāpēc to var dēvēt par nervu sistēmas stiprinātāju.
Paaugstināta stresa apstākļos magnija daudzums organismā sarūk. Magnija deficīts izraisa tirpšanu ekstremitātēs, muskuļu krampjus, neregulāru sirdsdarbības ritmu un pat izmaiņas garastāvoklī.
Minerālsāļi pārtikā
Lai izvairītos no krampju riskiem, vēlams lietot pilnvērtīgu uzturu, lai organismā netrūktu magnija, kālija, kalcija un nātrija sāļu. Magnija sāļus satur pākšaugi, zaļo lapu salāti, auzas, prosa, griķi, zivis, kalmāri, šokolāde, halva, āboli, citroni, greipfrūti, arbūzi; kāliju – ķirbji, melones, tomāti, bietes, banāni, sēnes, žāvēti augļi un ogas; kalciju – piena produkti, it īpaši biezpiens un siers, dilles, kāposti, pētersīļi, ķiploki, mandeles un lazdu rieksti, var lietot arī samaltu olu čaumalu pulveri. Nātrija, kura galvenais avots ir vārāmā sāls, organismā parasti netrūkst, jo tas pievienots vairumam rūpnieciski ražoto produktu. To zaudējam kopā ar sviedriem, intensīvi sportojot vai fiziskā darbā karstā laikā. Šādos gadījumos ieteicams dzert sāļiem bagātu minerālūdeni. Ūdens ir būtisks ne tikai tam, lai uzlabotu ādu, saglabātu orgānu pareizu darbību un veselību, tas ir izšķirošs, lai novērstu un ārstētu krampjus, it īpaši vasaras laikā. Krampju risku palielina arī pārmērīgs kafijas un alkohola patēriņš, kas kavē kalcija uzsūkšanos. Ja nav iespēju dažādot savu ēdienkarti, lai uzņemtu visas vajadzīgās vielas, var kursa veidā lietot organismam nepieciešamos sāļus saturošus uztura bagātinātājus.
Latvijā ražots magnijs
Latvijas farmācijas uzņēmuma Lotos Pharma sortimentā ir produkti miegam un nervu sistēmas veselībai. Izvēloties magnija produktus, svarīgi pievērst uzmanību to sastāvam. Magnemix sastāvā trīs dažāda veida magnija sāļi, kas nodrošina pakāpenisku un pilnīgu tā uzsūkšanos, palīdz samazināt nogurumu un nespēku, kā arī veicina normālu muskuļu darbību. Magnemix ir pieejams 30 kapsulu un izdevīgajā 90 kapsulu iepakojumā.
