Ikvienam TVNET lasītājam līdz 31. augustam ir vienreizēja iespēja uzdot sevi interesējošu jautājumu par locītavu veselību traumatologam-ortopēdam Dr. Andrejam Peredistijam. Ārsta atbildes un padomi būs noderīgi gan jautājumu uzdevējiem, gan tiem, kas vēlas veselas un stipras locītavas.
Lūk, traumatologa-ortopēda Dr. Andreja Peredistija atbildes uz 8 lasītāju jautājumiem.
1. Kādi produkti būtu vairāk jālieto, lai uzlabotu locītavu veselību? Kādi ir ieteicamākie vingrojumi locītavu stiprināšanai pēc 50 gadu vecuma? Esmu senāk izslimojusi Laima slimību smagā formā. Guntra.
Locītavu veselība lielā mērā ir atkarīga no tā, ko mēs ēdam un no tā, kā mēs tās noslogojam. Attiecīgi uzturam jābūt sabalansētam, lai ar to pietiekamā daudzumā uzņemtu organismam nepieciešamos vitamīnus. Cilvēkam jābūt pēc iespējas labākā fiziskā formā, respektīvi, jācenšas neaudzēt lieko svaru un uzturēt savus muskuļus labā formā. Noteikti iesaku doties pie fizioterapeita un iziet vismaz īslaicīgu kursu – 5–10 reizes. Ar to varētu pietikt, lai kopā ar speciālistu izstrādātu sev piemērotu vingrinājumu kompleksu. Pēc tam vajag tikai pacietību un gribasspēku, lai piespiestu sevi vingrojumus izpildīt regulāri.
2. Man divas reizes bija onkoloģiska saslimšana. Abas reizes bija ķīmijterapija, kam sekoja operācija. Pagājušogad, pēc otrās ārstēšanās, sāka sāpēt locītavas. Pirms tam jau mazliet sāpēja roku pirksti, bet tagad pievienojās sāpes plecā un gūžās. Uztaisīju dažādus izmeklējumus – secinājumi, ka ir spondiloartroze un kalcināti gan gūžas locītavā, gan pirkstu locītavās un plecā. Reimatologs pasaka, ka, lai atsāpinātu un ārstētu, zāļu nav. Onkoloģiskās saslimšanas dēļ masāžas un citas terapijas veikt nedrīkst. Vai tiešām jādzīvo ar sāpēm un nekādi nevar līdzēt? Inga, 48 gadi.
Ja cilvēkam sāp vairākas locītavas, tas norāda, ka sāpju pamatā ir iekaisums, tāpēc jālieto nesteroīdie pretiekaisuma medikamenti. Turklāt tādu ir vesela virkne. Ņemot vērā pacientes slimību vēsturi un onkoloģisko saslimšanu, pareizi ir, tas, ka masāžas un dažādas fizikālās terapijas procedūras nedrīkst veikt, bet šādās situācijā neviens nav aizliedzis vingrot, staipīties un lietot pretiekaisuma medikamentus. Iesaku, vēlreiz atkārtot analīzes un izmeklējumus un konsultēties pie kāda cita reimatologa.
3. Mani moka migrējošas sāpes locītavās – te sāp ceļi, te pleci, te gūžas utt. Kāds tām var būt iemesls? Reimatoīdais artrīts tas nav. Sandra.
Pie reimatoīdā artrīta locītavu sāpes nemigrē, bet konstanti pampst un sāp konkrētas locītavas. Tāpēc, ja sāpes ir migrējošas un parādās vienā, tad citā locītavā, tad tās visdrīzāk nav saistītas ar reimatoīdo artrītu. Šādas sāpes varētu būt saistīts ar kaut kādām iespējamām pārslodzēm un vecuma izmaiņām locītavās. Lai noskaidrotu sāpju iemeslu, iesaku pierakstīties uz konsultāciju pie ar reimatologa vai rehabilitologa.
4. Pirms 4 gadiem endoprotezētā gūža stipri sāp, rentgenā redzams, ka starp protēzi un kaulu ir 2 mm sprauga. Vai šajā situācijā risinājums būtu protēzes maiņa?
Neredzot rentgenu, grūti komentēt, vai tiešām izveidojusies sprauga liecina par protēzes izkustēšanos, bet tas ir viens no iespējamiem variantiem, kāpēc 4 gadus pēc endoprotezēšanas parādās sāpes vai stipras sāpes. Ja rentgena slēdzienā ir minēts, ka ir endoprotēzes izkustēšanās pazīmes, tad visdrīzāk jākonsultējas ar kādu traumatologu-ortopēdu vai arī jāgriežas pie tā ārsta, kurš operēja. Pacients noteikti ir jāizmeklē fizikāli – jāapskatās, vai tiešām sāpes ir saistīts ar gūžas locītavu, iespējams sāpju iemesls saistīts nevis ar pašu gūžu, bet ar muguru. Tā bieži vien mēdz būt.
5. Veikta magnētiskā rezonanse locītavai un konstatēts meniska plīsums bez dislokācijas, locītava nesāp. Ejot pa taisnu ceļu, problēmu nav, bet kāpjot pa kāpnēm uz augšu celī ir krakšķoša skaņa un diskomforts. Ko darīt, lai meniska plīsumu sadziedētu vai novērstu krakšķēšanu?
Ja magnētiskā rezonansē ir konstatēts meniska bojājums un sāpes ir tikai tad, kad cilvēks pārvietojās pa kāpnēm uz augšu un tad parādās arī krakšķošā skaņa, kas lokalizējās kaut kur ceļa locītavas priekšpusē, pieļauju domu, ka visdrīzāk tā ir vienkārši papildus atradne un šinī gadījumā iespējams, menisks nav vainīgs pie tām sūdzībām, kas ir cilvēkam. Bet šāda ceļa locītava speciālistam būtu jāizmeklē – jāpārbauda kustību amplitūda, sāpju lokalizācija. Pēc tam var spriest par tālāko ārstēšanu vai neārstēšanu. Jāņem vērā, ka meniska plīsumu sadziedēt pēc būtības nav iespējams, to var sadziedēt tikai sašujot!
6. Pasaules Veselības organizācija rekomendē bērnus barot ar krūti līdz 2 gadu vecumam. Vai bērna barošana ar krūti ilgāk par pusotru gadu var būt meniska plīsuma iemesls?
Atbilde ir īsa un kodolīga – nē!
7. Pēc ceļa locītavas traumas, priekšpusē starp ceļa locītavas kauliem izspiedās nesāpīgs mīksts, lipomatozas dabas bumbulis (2 cm). Pagājuši 2 gadi, bet tas nepazūd. Kas tas varētu būt un vai jāoperē?
Pieļauju domu, ka tā tiešām varētu būt lipoma, kaut gan nezinu, iemeslu, kāpēc tā attīstījās pēc traumas. Ja bumbulis ir priekšpusē, iespējams, tā ir iekapsulējusies hematoma vai iekapsulējies bursīts (bojāta ceļa locītavas gļotsomiņa). Ja tas ir sānos, iekšpusē vai ārpusē, varētu būt, ka izveidojusies meniska cista. Varbūtību ir daudz, tāpēc neredzot cilvēku grūti pateikt. Ja tas nesāp un netraucē – operēt nav nepieciešams.
8. Man ir problēmas ar labās kājas ceļa locītavu – ceļoties no krēsla vai gultas nevaru iztaisnot kāju līdz galam, tā ir jāsaliec un atkal jāiztaisno un tikai pēc tam varu piecelties. Brīžiem, taisnojot kāju, celī ir skaļš krakšķis, pēc tam atkal varu kāju iztaisnot un piecelties. Gribētu uzzināt, kas tā par problēmu. Esmu interesējies pie daudziem, bet neviens nevar izskaidrot, kas tas ir.
Varētu būt vairāki iemesli, kāpēc cilvēkam ir sajūta, ka ceļa locītava bloķējās tieši kājas iztaisnošanas laikā. Piemēram, bojāts menisks – tad celis arī sāp un mēdz pamat vai tā ir kāda funkcionāla problēma. Jauniem cilvēkiem ir raksturīgs, ka ceļa locītavas priekšpusē starp ceļa skriemeli un augšstilba kaulu ir vairākas sinoviālās krokas, kas fiziski mēdz ķerties vairākās vietās aiz kaula pauguriem tieši kājas taisnošanas brīdī, tāpēc rodas ķeršanās efekts. Jebkurā gadījumā cilvēkam būtu jādodas vizītē pie speciālista un iespējams pat jāveic magnētiskā rezonanse ceļa locītavai.
Jaunums
Lai panāktu pilnvērtīgu balsta un kustību aparāta stāvokļa uzlabojumu, tagad Latvijas tirgū pieejams inovatīvs komplekss ikdienas lietošanai MAGNEFlex. Tā galvenā priekšrocība – komplekss paredzēts gan skeletam, gan muskuļiem - tātad VISAI locītavai, nevis tikai skrimslim.
MAGNEFlex sastāvā ir jaunākais locītavu II tipa tīrais kolagēns un magnijs – divas neatņemamas balsta-kustību aparāta veselības pamatvienības, kuras nodrošina kaulu veselību un normālu muskuļu darbību. Sastāvs papildināts ar C vitamīnu, kas veicina normālu kolagēna veidošanos, 4000 SV D3 vitamīnu un B6 vitamīnu, kas nodrošina sinerģisku efektu.
MAGNEFlex sastāvs ir inovatīvs un izveidots kopīgi ar speciālistiem, to rekomendē arī Orto klīnikas traumatologs Andrejs Peredistijs saviem pacientiem, kuriem ir nepieciešamība atjaunot locītavu kustīgumu gan akūtos, gan hroniskos gadījumos.
MAGNEFlex ir ieteicams ikdienas lietošanai ikvienam, kurš rūpējas par savu kaulu un locītavu veselību un vēlas uzturēt normālu muskuļu darbību; īpaši ieteicams, jau sākot no 35 gadiem. MAGNEFlex būs efektīvs arī fiziski aktīviem cilvēkiem ar lielāku slodzi uz muskuļiem un locītavām - viņiem MAGNEFlex laicīgi sniegs nepieciešamo atbalstu un ievērojami samazinās iespējamu balsta-kustību aparāta slimību risku.
