Klāt pavasara lielākie svētki, kuri grūti iedomājami bez krāsainām olām visā varavīksnes spektrā! Tā kā Lieldienās nākas notiesāt palielāku olu skaitu, noteikti veselīgāk būs, ja krāsosim tās ar Mātes Dabas dotajām krāsvielām. Tā varam iepriecināt savus mīļos, dāvināt, rīkot olu kaujas un sacensības ripināšanā (vienas mājsaimniecības ietvaros, protams!).
Šoreiz nemēģināsim noskaidrot atbildi uz mūžseno jautājumu: kas bija pirmais – ola vai putns, kurš to izdējis. Zinātniskas pieejas un evolūcijas teorijas piekritējiem ir skaidrs, ka vispirms bija ola, jo viss sākas ar šūnām, tai skaitā ar olšūnu, kas, pamazām attīstoties, veido aizvien sarežģītas dzīvības formas. Un neba tikai vistas no olām rodas. Taču neviens neliedz ticēt arī tam, ka vispirms bija vista un citi putni, kurus šai pasaulei radīja Dievs – līdzīgi kā pirmo cilvēku.
Ola, šis ideālais dabas veidojums, ir gan Kristus augšāmcelšanās, gan pavasara atnākšanas svētku simbols. Visticamāk, ka kristīgajā tradīcijā kā Lieldienu atribūts olas ienākušas tieši no senajiem kultiem, jo kristietībai tās globālās izplatīšanās fāzē vispār bija raksturīgi adaptēt arī vietējās tradīcijas, kur ola jau bijusi auglības, jaunas dzīvības rašanās un atdzimšanas, kā arī pasaules sākotnes un Visuma simbols. Tās tikušas izmantotas daudzu seno tautu – ēģiptiešu, ķīniešu, persiešu un romiešu – pavasara svētkos, lai gādātu par cilvēku un mājlopu veselību, pasargātu no dažādām nelaimēm. Par to, ka olās ir spēks, liecina arī latvju dainas un tautas ticējumi: „Kam ola stiprāka, tas dzīvos ilgu mūžu!” vai „Ja Lieldienu olām labi čaumala atlec, būs labi lini!” Ar olām jādalās, jāmainās un jāsitas, tādēļ to vajag daudz, par ko vēsta arī tautasdziesmas, piemēram:
Ai, bagāti Lieldiensvētki,
Lieli olu gribētāji:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Zaga olas vistiņām.
Kā padarīt olas stiprākas, kā ar pieejamiem dabas līdzekļiem (ne tikai ar tradicionālajām sīpolu mizām), neizmantojot mākslīgās krāsvielas, padarīt tās īpašas un krāšņas? Lūk daži padomi!
-
Olas vislabāk krāsot Lieldienu rītā. Tas palīdzēs radīt svētku noskaņojumu.
-
Lai olas neplaisātu, tās pirms vārīšanas dažas stundas jāpatur istabas temperatūrā, vārīt jāsāk vēsā ūdenī. No plaisāšanas olas pasargās arī sāls pievienošana ūdenim.
-
Lai olas nokrāsotos vienmērīgi, pirms vārīšanas tās jānomazgā un jācenšas neaiztikt ar nemazgātām rokām.
-
Krāsainākas un toņos niansētākas Lieldienu olas var iegūt, ja zāļu un lapu novārījumos izmanto baltās olas. No brūnajām olām iegūstami tumšāki toņi, taču brūno olu čaumala parasti ir gludāka, tāpēc krāsa ienākas vienmērīgāk.
-
Lai krāsojamās olas dizains iegūtu dabas motīvus, pie tās ar diegu var pietīt dažādas lapiņas. Ornamentu veidos arī diegs.
-
Jo ilgāk olas atradīsies krāsojamajā šķīdumā, jo intensīvāku toni iegūs. Pēc izņemšanas no šķidruma nevajadzētu tās slaucīt, jāļauj olām nožūt.
-
Krāsojamajam šķīdumam pievienojot etiķi, olas iegūst košāku toni, taču čaumalas izturība samazinās.
-
Olas pēc krāsošanas var apsmērēt ar olīveļļu – spīdumam.
-
Krāsot var ne tikai olu čaumalas, bet arī olas baltumu. To gan var darīt, tikai izmantojot dabiskās krāsvielas! Pēc aptuveni trīs minūšu ilgas vārīšanas olas jāizņem un dažviet jāpārdur čaumalu ar adatu. Tad vārīšana jāturpina. Rezultātā olai būs ne vien krāsaina čaumala, bet arī tonēts saturs.
-
Rozā krāsai derēs biešu vai dzērveņu sula. Košākam tonim: puslitru sarkano biešu sulas uzvāra kopā ar divām ēdamkarotēm etiķa, olas ieliek karstajā šķidrumā un ļauj dažas stundas ievilkties. Gaišam tonim var izmantot stipru dzērveņu sulu. Sarkanu krāsu vēl piešķir avenes un asinszāle. Savukārt sarkanbrūnu toni var iegūt, olas iekrāsojot ar alkšņu mizām.
-
Dzeltenai krāsai – kurkuma. Trīs ēdamkarotes kurkumas jeb dzeltensaknes ieber puslitrā ūdens, uzvāra, ieliek olas un ļauj vairākas stundas ievilkties. Dzeltenu nokrāsu olām dos arī pūpolu zari ar mizu, seleriju vai ķimeņu sēklas, kliņģerīšu ziedi, liepziedu tēja.
-
Koši dzeltenai – burkānu laksti. Sakapātus burkānu lakstus un mizas vāra ūdenī 15 minūtes, pievieno divas tējkarotes etiķa, novārījumā liek mērcēties olas.
-
Gaiši dzeltenu toni piešķirs apelsīnu vai citronu mizas, nātru vai spinātu lapas, ābeļu zariņu mizas. Zariņus nomizo, mizu iekšpusītes iekasa katliņā ar ūdeni un vāra 30 minūtes.
-
Zaļganbrūnas čaumalas iekrāsosies no samteņu ziediem: kaltētas samtenes ar ūdeni jāsavāra jau dienu pirms krāsošanas, lai labi ievelkas. Zilganzaļu nokrāsu dod zilo krokusu ziedi.
-
Koši zilai – zilais kāposts. Sīki sakapātu kāpostu iemērc uz nakti puslitrā ūdens, pievienojot sešas ēdamkarotes etiķa. No rīta šķīdumā ieliek jau novārītas olas, ļauj krāsai ievilkties.
-
Gaiši rozā – avokado mizas. Avokado mizas un uz pusēm sagrieztus kauliņus ieliek ūdenī un vāra vismaz stundu. Pēc tam izņem mizas un kauliņus, pievieno ēdamkaroti etiķa un ievieto olas. Uzvāra un atstāj ievilkties vismaz 15 minūtes.
-
Lillā krāsai – upenes. Olas ievārījumā vāra apmēram 10 minūtes, pēc tam ļauj ievilkties vēl aptuveni 10 minūtes.
-
Pelēkzilam tonim olas jāvāra melleņu ievārījumā, tam pievienojot ūdeni.
-
Sulīgi brūnu toni bez sīpolu mizām var iegūt, vārot olas aptuveni 15 minūtes stiprā kafijā. Vēlams ļaut olām pastāvēt kafijā vēl pāris stundas. Brūnas olas var iegūt arī no stipra melnās tējas novārījuma.
-
Karkades tējā vārītās olas iegūst violetu toni, taču krāsa mitrumā viegli nāk nost, tādēļ izvārītās olas jāpatur karstā ūdenī un pēc tam jāļauj nožūt. Arī aroniju sula rada violetu nokrāsu.
-
Tumši violetai – sarkanvīns. Spēcīgu sarkanvīnu pārlej olām tā, lai tās pilnībā noklātu, pēc 12 stundām olas izņem un atstāj nožūt. Svarīgi – nemazgāt un nepārklāt tās ar eļļu!
Lotos Pharma novēl krāsainas un veselīgas Lieldienas!