Ak, šis osteoartrīts... Šķiet, mums ir lielākas iespējas uzlidot kosmosā nekā izārstēt šo locītavu slimību - visizplatītāko artrīta veidu. Normālo bioloģisko īpašību zaudēšana jeb deģenerācija locītavās vairumam sākas pēc 65 gadiem, taču aizvien biežāk parādās arī jaunākiem. Būtībā tā ir novecošana, bet kāpēc tā lielāko daļu cilvēku galu galā noved līdz osteoartrītam?
Locītavas nolietojas, osteoartrīts – nē!
Vēsturiski osteoartrīts (OA) bija pazīstams kā locītavu skrimšļa “nolietošanās”, parasti saistīta ar novecošanu. Tagad zinām, ka tā ir visas locītavas slimība, skarot kaulus, skrimšļus, saites, muskuļus un citus audus, kas ietver locītavu. OA noārda skrimšļus, maina kaulu formu un izraisa iekaisumu, kā sekas ir sāpes, stīvums un kustību ierobežojums.
“Mūsu audi ar vecumu nespēj laicīgi atjaunoties. Vecuma, traumu vēstures un lokālas vai sistēmiskas patoloģijas rezultātā visās ķermeņa locītavās ar laiku notiek izmaiņas, kas galu galā var ietekmēt mūsu fiziskās funkcijas, ikdienas dzīves aktivitātes un labklājību. Ir cilvēki, kas spējīgi ilgāk uzturēt savu ķermeni labā formā, bet lielākajai daļai - apmēram 90 procentiem - diemžēl nāksies ar vecumu pielāgoties lielākām slodzēm,” uzskata pieredzējušais traumatologs Andrejs Peredistijs. “Ar vecumu ir grūti cīnīties. Ja tas process ir sācies, tad tur mēs daudz neko mainīt nevaram. Bieži vien viss, ko varam izdarīt, ir palēnināt šo procesu.”
Pēdējās desmitgadēs osteoartrīts plešas plašumā, pieaugot iedzīvotāju, īpaši vecā gadagājuma, skaitam un palielinoties aptaukošanās problēmai. No tagadējiem 30+ vecuma cilvēkiem jau ap 15 procentiem ir OA, un kad šī paaudze būs piecdesmitgadnieki - 2050. gadā – pacientu kopējo skaitu jau lēš ap miljardu.
Kur sāp visvairāk?
“Ģimenes ārsta praksē mēs praktiski katru dienu saskaramies ar sūdzībām par sāpēm locītavās, mugurā, kas parasti nav saistītas ar jau noteiktu diagnozi,” stāsta ģimenes ārste Karīna Vernere. “Tie ir dažādu profesiju pārstāvji, arī sportisti, kam ikdienā mēdz būt fiziskā pārslodze. Arī cilvēkiem, kas cieš no liekā svara, tas rada milzīgu slodzi uz locītavām. To var salīdzināt ar 30–50 kg smaga maisa vai somas nēsāšanu līdzi ikdienā. Liekā svara ietekmē locītavu spraugas kļūst mazākas, un kustību laikā skrimslis cieš no fiziskas berzes, kļūstot arvien plānāks.”
Vairumam no mums OA saistās ar “beigtu” celi vai gūžu. Tomēr tas var attīstīties visās locītavās, lai gan dažas vietas - pleci, elkoņi, plaukstas locītavas un potītes – tiek skartas reti. Saskaņā ar pasaules datiem visbiežāk OA skartā locītava ir celis, kam seko roka, gūža un citas locītavas (kakls, muguras lejasdaļa, plecs, elkonis u.c.).
* Celī un gūžā OA samazina fiziskās spējas līdz pat invaliditātei, jo šīs locītavas tur un nes ķermeņa svaru. Parasti to pavada sāpes un kustības ierobežojums, ceļa gadījumā arī pietūkums un vizuāla deformācija.
* Mugurkaulā OA var izraisīt stīvumu un sāpes kaklā vai mugurā, vai pat vājumu, nejutīgumu kājās vai rokās, ja tas ir pietiekami smags, lai ietekmētu muguras nervus vai muguras smadzenes.
* Rokā OA parasti izpaužas ar vecākiem cilvēkiem izplatīto nespēju noturēt rokā smagāku krūzīti; tad tas ir īkšķa pamatnē, kur var novērot arī uztūkumu un sāpes, veicot riņķveida kustības. Bieži vien slimība skar arī pirkstu kauliņus, īpaši pirkstu galu locītavās, kuri deformējas. Senioriem OA rokā biežāk novērojams pastiprinātas locītavu noslodzes un izdiluma rezultātā, jaunākiem cilvēkiem raksturīgs pēctraumatisks osteoartrīts, kas var parādīties pat daudzus gadus vēlāk pēc konkrētās plaukstas locītavas traumas.
Osteoartrīta mērķis – skrimslis
Locītavas skrimslis nodrošina gludu locītavas virsmu, lai kustības laikā kauli slīdētu viens otram pāri, un mazina slodzes triecienu uz kauliem noslogojuma laikā. Skrimslim ir unikālas mehāniskās īpašības, kas tam ļauj izturēt spiedienu un nodilumu visā dzīves laikā, tomēr nepārtrauktas kustības un pārmērīga slodze var to bojāt.
Skrimslis normāli sastāv no skrimšļa saistaudu šūnām hondrocītiem (5%) un ekstracelulāras matrices (95%), kuru savukārt veido 70% ūdens, kolagēns (dominē II tips) un proteoglikāni. II tipa kolagēns ir galvenā locītavu skrimšļa sastāvdaļa (90 % skrimšļa). Hondrocīti sintezē kolagēnu, un skrimšļa audi pastāvīgi atjaunojas. Taču ar vecumu organisms ražo mazāk un sliktākas kvalitātes kolagēnu, turklāt tas sadalās ātrāk. Īpaši kolagēna sintēze samazinās sievietēm pēc menopauzes.
OA rodas, kad locītavu skrimslis ir nodilis un kauli berzējas viens pret otru. OA sāpes nav tieši saistītas ar skrimšļa bojājumu, jo tas nesatur nervus. Sāpes nāk no tuvumā esošām struktūrām: kauliem, sinoviālajām membrānām, kā arī cīpslām un saitēm. Iekaisums iekļūst apkārtējos audos un stimulē nervu galus, kas kļūst paaugstināti jutīgi.
Locītavu kolagēns
Par vienu no līderiem cīņā pret locītavu nolietošanos un osteoartrītu izvirzījies jaunais II tipa nedenaturētais jeb natīvais kolagēns, kas nomaina vecās paaudzes hidrolizēto kolagēnu, pateicoties savām priekšrocībām.
“Hidrolizēto II tipa kolagēnu iegūst, kolagēna lielo molekulu sašķeļot peptīdos, tomēr hidrolīzes procesā, apstrādājot kolagēna molekulu ar siltumu, tiek izmainīta tā dabiskā struktūra. Savukārt nedenaturētais jeb natīvais kolagēns šo struktūru saglabā, jo tiek apstrādāts minimāli. Pateicoties tam, natīvais kolagēns sniedz ilgstošu pretiekaisuma efektu, labāk palīdzot sāpju mazināšanā, kavējot skrimšļa noārdīšanos un veicinot ceļa locītavas kustību apjoma atgūšanu,” skaidro ārste Karīna Vernere.
“II tipa kolagēns ir īpaši nepieciešams, lai mazinātu iekaisumu. Kas ir labāk – lietot ilgtermiņā pretsāpju zāles, kas nemaz nav tik veselīgi mūsu organismam, vai arī lietot jau pārbaudītas, ar zinātniskiem pētījumiem pierādītas vielas kaulu, locītavu, kustību aparāta veselībai, kurām arī piemīt ilgstošs pretiekaisuma efekts? Protams, mēs nepanāksim to efektu vienas divu dienu laikā, visbiežāk tie ir vairāki mēneši, bet rezultāts galu galā noteikti ļaus par sevi priecāties.”
Arī dr. Peredistijs atzīst, ka nepietiekamu barības vielu gadījumā uztura bagātinātāji ir vajadzīgi, uzsverot: “Bet tad tie uztura bagātinātāji ir jālieto regulāri. Regulāri nenozīmē katru dienu, bet visu laiku, nevis tā - trīs mēnešus lieto un tad vairs vispār nelieto.”
Ārsti atzīst, ka OA nav izārstējams un viņi var tikai mazināt tā simptomus. Visvairāk palēnināt šo locītavu skrimšļa progresējošo zudumu var paši pacienti: ar regulāru vingrošanu un samērīgu fizisko slodzi, ar svara kontroli un uztura koriģēšanu, ar blakus saslimšanu ārstēšanu.
Kas ir MAGNEFlex?
Latvijas tirgū pieejamais jaunums MAGNEFlex ir paredzēts gan skrimšļiem, gan muskuļiem, gan kauliem - VISAI locītavai. Tā inovatīvais sastāvs izstrādāts kopā ar Latvijas vadošajiem traumatologiem/ortopēdiem. Kā šis produkts atbalsta locītavas veselību?
MAGNEFlex sastāvā ir nedenaturēts II tipa kolagēns - augstvērtīgs locītavu kolagēns, kas nodrošina pilnīgi atšķirīgu darbības mehānismu un ievērojami mazākas devas lietošanu, salīdzinot ar vecās paaudzes hidrolizēto kolagēnu. Pievienotais C vitamīns veicina normālu dabīgā kolagēna veidošanos. Savukārt D vitamīns palīdz kaulu veselībai, jo locītavai ir vajadzīgi spēcīgi kauli, kas apgādā skrimšļus ar barības vielām. Spēcīgas locītavas nav iedomājamas bez muskuļiem, kas notur locītavu vietā un to kustina, tāpēc MAGNEFlex satur arī magniju normālas muskuļu darbības uzturēšanai.
MAGNEFlex ir ieteicams ikdienas lietošanai ikvienam, kurš rūpējas par savu kaulu un locītavu veselību, īpaši - profilaksei jau no 35 gadiem.
