Mmmmm, ķirbis! Vai – fūūū, ķirbis... Tieši tik galēju attieksmi spēj izraisīt šī milzīgā, oranžā oga. Daudziem radusies teju atkarība no ķirbjiem, un psihologi to pamato ar asociācijām, ko rada ķirbju ēdieniem tradicionāli pievienoto garšvielu smarža un garša, vai arī ar priecīgām atmiņām saistībā ar rudeni. Turpretī citiem – to vidū daudziem bērniem - “iebarot” ķirbi ir vesels varoņdarbs. Varbūt ķirbju noliedzēji mainīs savas domas, uzzinot, kā Māte Daba ir centusies, radot šo vitamīnu bumbu!
Ķirbis - kas tajā veselīgs?
Viss! Tik tiešām – diez vai vēl ir kāds auglis, kas spēj sniegt tik daudz ar katru savu auga daļu! Uzturā ir lietojamas visas ķirbja sastāvdaļas:
* ziedi un stīgas - ziedus var izmantot salātos kopā ar citiem augļiem un ogām, sajaucot tos ar labu eļļu, vai izkaltēt tējai, kas stiprinās imunitāti. Stīgas, kas ķirbim izaug ap Jāņiem, arī var sakaltēt tējai - tām ir urīndzenoša iedarbība, kā arī palīdz sirds un nervu mazspējas gadījumā;
* miza - tajā ir īpaši daudz beta karotīna, kas organismā pārvēršas par A vitamīnu. Īpaši noderīga redzei un ādai, kā arī stiprina matus, nagus un zobus. Samalta tā ir izmantojama tāpat kā augļa mīkstums;
* ķirbja viducis - švammei līdzīgais mīkstums ap sēklām, ko parasti izmetam, ir pilns ar bioloģiski aktīvām vielām un ļoti tīru ūdeni. To vajadzētu izmantot vismaz dārzeņu buljona pagatavošanā. Taču īpaši piemērots ādas kopšanai – kā losjons, maska un līdzeklis ādas izsitumu un ekzēmu dziedēšanai. To var izmantot arī mugurkaula un locītavu masāžām;
* mīkstums – uzturā parasti lietotā daļa, īpaši piemērota kuņģa-zarnu trakta slimniekiem, jo ir maigs un viegli pārstrādājams ēdiens. Tajā ir daudz pektīnvielu, kas izvada lieko holesterīnu, samazina asinsspiedienu, izvada lieko šķidrumu. Sula satur organisko želatīnu, kas veicina skrimšļu atjaunošanos, kaulu dzīšanu un neorganisko sāļu izvadīšanu no organisma, samazina osteohondrozes sekas;
* sēklas – satur dabiskās eļļas, kas “ieeļļo” locītavas, atjauno gļotādu mitrumu un kalpo onkoloģisko slimību profilaksei un asinsvadu slimību novēršanai. Svaigas vai 40ºC temperatūrā žāvētas, lobītas ķirbju sēklas satur kukurbitacīnu (sēklapvalka zaļganajā plēvītē), kas noder zarnu parazītu (cērmju, spalīšu un lenteņu) izdzīšanai
Vērtīgo uzturvielu līdzsvars
Ķirbī atrodamo vitamīnu un minerālvielu saraksts ir garš: A, B2, C, E, PP (niacīns) vitamīns, kālijs, dzelzs, varš, magnijs, selēns, fosfors, beta karotīns, polisaharīdi, fenola savienojumi u.c. Taču iespaidīgākais, ka tie visi, šķiet, ir perfekti sabalansēti, tā nodrošinot galveno priekšnoteikumu pareizai vielmaiņas procesu norisei.
Pētnieki noskaidrojuši, ka ķirbim piemīt imūnmodulējoša, pretiekaisuma, antioksidanta, pretmikrobu un pretvīrusu iedarbība. Atklāts arī, ka diētas ar augstu ķirbju sēklu saturu ir saistītas ar mazāku kuņģa, krūts, plaušu un kolorektālā vēža risku.
Viens no labāk izpētītajiem veselības ieguvumiem no ķirbja ir beta karotīns (jo oranžāks mīkstums, jo vairāk to satur), ko organisms pārvērš A vitamīnā. Ap 250 g ķirbja var nodrošināt 200% no ieteicamās ikdienas A vitamīna devas, kas tik ļoti nepieciešams veselām acīm un skaidrākai redzei, īpaši vājā apgaismojumā. Atklāts, ka ķirbja A vitamīna iedarbība saistīta arī ar samazinātu noteiktu vēža veidu, piemēram, plaušu vai prostatas vēža, risku.
Citi pētījumi vedina domāt, ka ķirbis, tā sēklas un sula spēj pazemināt cukura līmeni asinīs, tādējādi samazinot diabēta rašanās risku. Iespējams, to var izskaidrot ar augsto magnija daudzumu, sevišķi sēklās.
Ķirbis - lielais palīgs sirdij
Aizvien vairāk pētījumu liecina, ka ķirbja bieža lietošana uzturā patiks sirds veselībai. Tā maigās šķiedrvielas, lielais kālija, magnija un C vitamīna daudzums ļoti palīdz atbalstīt sirds darbību, kā arī pazemināt augstu asinsspiedienu. Daži atklājumi pat vieš domu, ka uzņemt pietiekamā daudzumā kāliju varētu būt gandrīz tikpat svarīgi kā samazināt sāls daudzumu – runājot par augstu asinsspiedienu.
Sevišķi vērtīgas ir ķirbju sēklas - nesālītas, protams. Tās ir bagātas ar antioksidantiem, minerālvielām un augu izcelsmes sterīniem (fitosterīniem), kas palīdz uzturēt normālu holesterīna līmeni asinīs un var veicināt tā sauktā labā holesterīna (augsta blīvuma lipoproteīnu) veidošanos. Tam neapšaubāmi ir labvēlīga ietekme, mazinot sirds slimības un insulta risku.
Līdzīgi linsēklām, kaņepju un citām sēklām, ķirbju sēklas ir labs nepiesātināto tauku, tostarp Omega-3 jeb alfa-linolēnskābes, avots. Omega-3 ir viens no svarīgākajiem organisma šūnu „būvmateriāliem”, kā arī ir būtiska sirds un asinsvadu sistēmas, arī endokrīnās sistēmas normālai darbībai un sirds un asinsvadu slimību profilaksei. Taču cilvēka organisms pats šo taukskābi neražo - ikdienā tā obligāti jāuzņem ar uzturu.
Tiesa, daudziem nesanāk ar uzturu nodrošināt vajadzīgo atbalstu veselai sirdij. Šādos gadījumos ieteicams lietot kādu no tam paredzētiem augu preparātiem. Piemēram, Latvijas farmācijas uzņēmuma produkts AteroLip® Rythmo. Tā sastāvā esošā vilkābele veicina normālu sirds un asinsvadu sistēmas darbību, tai piemīt sirds un asinsvadu veselībai noderīgas īpašības: palīdz normalizēt sirds ritmu, samazināt asinsspiedienu. Tiamīns veicina normālu sirds darbību. Vitamīns B6 veicina sarkano asinsķermenīšu normālu veidošanos. Magnijs veicina normālu muskuļu darbību. Vitamīns B6 un magnijs palīdz samazināt nogurumu un nespēku. Olīvu lapu ekstrakts satur 20% hidroksitirozolu, kas ir polifenols.
