Slaids vidukļa apkārtmērs nav tikai iespēja atbilst modes industrijas izveidotajiem standartiem, bet arī liecina par nopietnu attieksmi pret savu veselību – normālu ķermeņa masu. Pasaules Veselības organizācijas 2022. gada ziņojumā lasāms, ka 60 procentu eiropiešu ir liekais svars vai aptaukošanās, kas ir viens no lielākajiem vielmaiņas, sirds un onkoloģisko slimību riskiem.
Priekšstatu par to, cik veselīgs ir svars, veido divi svarīgākie mērījumi: ķermeņa masas indekss un vidukļa apkārtmērs.
Ķermeņa masas indeksu aprēķina dalot svaru kilogramos ar garumu metros, kāpinātu kvadrātā (ĶMI= svars (kg) : augums (m) ²); tīmeklī ir plaši pieejams rīks, kurš to mirklī precīzi izrēķina. Par normālu uzlūko indeksu robežas no 18,5 līdz 24,9 (senioriem – līdz 29). ĶMI no 25 līdz 29, 9 tiek uzlūkota par lieku ķermeņa masu, 30 – 34, 9 par pirmās pakāpes aptaukošanos, 35 – 39, 9 par otrās pakāpes aptaukošanos, bet izndekss virs 40 liecina par trešās pakāpes aptaukošanos, kas palielina iespēju saslimt ar 2. tipa cukura diabētu un sirds un asinsvadu slimībām, tas ir augsta asinsspiediena un metabolā sindroma riska faktors.
Viduklis ir jāmērā šādi: starp beidzamo ribu loku un gurniem tieši virs nabas stingri, taču ne īpaši savelkot jāapliek mērlente, dabiski jāizelpo un jāfiksē centimetri. Pieļaujamā norma sievietēm līdz 80, vīriešiem – 95 centimetri.
Par ko liecina palielināts vidukļa apkārtmērs?
Taču ir iespējama aptaukošanās arī ar normālu ķermeņa masas indeksu, ne vienmēr izteikts vēders nozīmē lieku svaru, tāpēc tik nozīmīgs ir arī vidukļa apkārtmēra mērījums.
Palielinātam vēderam var būt arī citi iemesli, piemēram, iegurņa muskulatūras vājums un tonusu zaudējusi āda, kā tas nereti ir sievietēm, kuras ir iznēsājušas vairākus mazuļus; šo problēmu palīdzēs atrisināt fizioterapeits un atbilstīgi piemeklēts vingrojumu komplekss. Liels vēders var liecināt arī par ginekoloģiskām problēmam – cistām, miomu, iekaisumu, ko risinās hormonu terapija vai operācija. Tāpat uzpūsts jeb meteorizēts vēders var būt cilvēkiem ar iekaisušu zarnu traktu, tāpēc vajadzētu noskaidrot, vai nav pārtikas alerģijas, vai mikrobiomā baktērijas ir līdzsvarā, vai aizkuņģa dziedzera fermenti pietiekami efektīvi šķeļ olbaltumus un taukus; reizēm pietiek, ja no ikdienas uztura izslēdz noteiktus pārtikas produktus.
Gadījumā, kad viduklis šķiet kā uzpampis, ir svarīgi saprast, kā ķermenis funkcionē kopumā. Ja cilvēks ir mūžīgi noguris, lēnīgs, depresīvs, trausliem matiem, zemāku balsi, sievietes neregulārām menstrācijām vai pat ar to trūkumu, kā arī ar uzpūstu vēderu, jo vielmaiņa norit lēnāk – tas var liecina par vairogdziedzera mazspēju jeb hipotireozi. Šo ārstu devēto “vairogdzidzera vēderu” ārstē ar zālēm.
Taču, ja tauki ir koncentrēti ap nabu un vēderam ir ābola forma (kungi to mīlīgi dēvē par alusvēderiņu), tās ir mūsdienu dzīvesveida sekas – pavirša vai kalorijām pārmēru bagātīga ēdienkarte, daudz saldumu, kafijas, alkohola, tabakas, maz kustību, slikts miegs, stress, stress, stress. Vēderu audzē stresa hormona kortizola paaugstinātais līmenis asinīs – veidojas viscelārie jeb sliktie tauki, kas maina hormonālo fonu, insulīna iedarbību un rezistenci, ogļhidrātu vielmaiņu un, kombinācijā ar metabolo sindromu, paaugstina holesterīna līmeni un asinsspiedienu. Šis “kortizola vēders”, kā to ikdienā dēvē mediķi, nodrošina augstu risku plašam spektram veselības problēmu, īpaši sirds un asinsvadu slimībām.
Kā dzīvi ietekmē metabolais sindroms?
Veselības speciālisti uzskata – gandrīz ceturtajai daļai (24,3%) pieaugušo eiropiešu, bet 60 līdz 70 gadu veciem jau vairāk nekā pusei ir metabolais sindroms. Tas ir vairāku ar vielmaiņu saitītu nosacījumu kopums, kas ievērojami palielina sirds un asinsvadu slimību, insulta un 2. tipa diabēta risku. Zinātnieki brīdina, ka metabolā sindroma simptomu kombinācija dubulto asinsvadu un sirds slimību risku, norādot uz daudz lielāku sirdslēkmes un insulta iespēju, kā arī pieckāršo diabēta risku. Ne velti pēc Pasaules Veselības organizācijas izstrādātās definīcijas, jau tikai trīs no pieciem kritērijiem ļauj apstiprināt metabolā sindroma diagnozi. Tātad, ja cilvēkam ir palielināts arteriālais asinsspiediens (130/85 mmHg vai augstāks, tiek lietotas asinsspiediena zāles), palielināts vidukļa apkārtmērs (mērot pāri vēderam sievietēm vairāk kā 89, vīriešiem – vairāk kā 102 cm), paaugstināts triglicerīdu līmenis ( 1,7 mmol/l un vairāk), pazemināts augsta blīvuma liporoteīnu – ABLH jeb “labā”holesterīna – līmenis (vīriešiem 1,03 mmol/l vai zemāks un sievietēm 1,3 mmol/l vai zemāks), palielināts cukura līmenis venozajās asinīs tukšā dūšā, tā saucamais “rīta cukurs”(lielāks par 5,6 mmol/l; tiek lietotas glikozes līmeni pazeminošas zāles).
Pētnieki uzskata, ka metabolais sindroms ir tipiska mūsu gadsimta veselības problēma, kuru veicina mazkustīgums (sēdēšana ilgāk par 8 stundām un fizisku vingrinājumu trūkums), viegli pieejama pārtika, kurā liela daļa atvēlēta tā saucamajiem “ātrajiem” ogļhidrātiem (proti, produktiem ar palielinātu glikēmisko indeksu (GI) – baltmaizei un smalkmaizītēm, arī kartupeļiem, kukurūzas pārslām, makaroniem, riekstu sviestam u.c.; atklāts, ka metabolā sindroma mazināšanai efektīvāka ir diētai ar zemu ogļhidrātu, nevis diētai ar zemu tauku saturu), smēķēšana, alkohols (pat 7 ml tīra alkohola dienā veicina aptaukošanos un metaboliskā sindroma risku), dažu zāļu, piemēram, psihotropo medikamentu, lietošana. Nozīmīgs faktors ir arī D vitamīna trūkums, kas būtiski vairo ne tikai metabolā sindroma, bet arī citu vielmaiņas slimību (aptaukošanās, diabēts, insulīna rezistence u.c.) risku.
Jāņem vērā, ka lielāks metabolā sindroma risks ir sievietēm, kurām grūtniecības laikā ir bijis diabēts (grūtniecības diabēts) vai ir policistisko olnīcu sindroms, kā arī pēc menopauzes, attīstoties vielmaiņas traucējumiem. Tāpat īpaši ir jāpievērš uzmanība savai veselībai cilvēkiem, kuru ģimenē kāds ir slimojis ar 2. tipa cukura diabētu, ja ir konstatēta nealkohola taukaino aknu slimību (NATAS), miega apnoja, podagra.
Kā mazināt metabolā sindroma draudus?
Ar gudrām dzīvesveida izmaiņām ir iespējams novērst vai vismaz mazināt metabolo sindromu, tā nepakļaujot sevi augstam sirds slimību un 2. tipa diabēta riskam.Taču, ja saslimšana jau ir apstiprināta, ievērojot speciālistu ieteikumus, riska faktorus var kontrolēt. Lai atrastu efektīvāko ārstēšanas vai profilakses metodi ir jāuzklausa speciālistu – endokrinaloga, dietologa, fizioterapeita – padomi un jāsadarbojas, lai atrastu un turpmak praktizētu individuālu ārstēšanas un veselības stiprināšana programmu. Tas nozīmē, lai samazinātu svaru, kas ir būtisks atveseļošanās priekšnoteikums, nāksies mainīt ēdienkarti, proti, maksimāli atsakoties no produktiem ar augstu transpiesātināto taukskābju un “ātro ogļhidrātu” saturu un pievēršoties šķiedrvielām bagātam (5–10 g/dienā) ēdienam. Veselīgu ikdienas maltīšu iespējas ir neskaitāmas, un par to iespējams diskutēt ar uztura speciālistu, taču Eiropas Kardiologu asociācija mono un polinepiesātināto taukskābju bagāto Vidusjūras diētu joprojām uzlūko par atbilstīgāko metabolā sindroma mazināšanai. Ilgstoši pētījumi apliecina, ka tā mazina vairākus sirds un asinsvadu slimību riska faktorus – glikozes jeb cukura līmeni asinīs, arteriālo asinsspiedienu, kopējā holesterīna un augsta blīvuma holesterīna attiecību.
Taču svarīgi ir ne tikai tikt vaļā no liekā svara, bet arī justies labi. Stress, baidoties apēst ko lieku, liegs kilogramiem dilt; tas ir viens no iemesliem, kāpēc īslaicīgu vai sezonālu diētu rezultāts nav noturīgs. Saprātīgi ir pieņemt, ka ēdienkarti nāksies mainīt visam atlikušajam mūžam, ne turpmākajām nedēļām, lai pēc tam atgrieztos pie ierastā. Jāņem vērā, ka cilvēki atšķiras – ar bioritmu, uzskatiem par dzīvi, darba režīmu, ēšanas paradumiem, garšas kārpiņu īpatnībām – , piemēram, badošanās vai atslodzes dienas speciālisti pēta ne tikai kā svara samazināšanas, bet arī šūnu vielmaiņas, tātad vispārējas veselības uzlabošanas metodi, taču ne visiem tā derēs. Īpaši, ja svars ir ļoti liels, palielinātas un aptaukojušās aknas, traucēta vielmaiņa, paaugstināts asinsspiediens – tad vispirms ir jāveic konkrēti izmeklējumi un analīzes, jo ne vienmēr aptaukošanās ir izlaidība, ne velti tā ir iekļauta slimību klasifikatorā un tai ir paredzēta speciāla ārstēšana un medikamenti.
Protams, tikai ar izmaiņām ēdienkartē nevar cerēt uz būtiskiem uzlabojumiem, vajadzēs atmest arī smēķēšanu un citus kaitīgus ieradumus, atrast laiku un pareizo veidu fizisko aktivitāšu jaudas paaugstinšānai. Kaut arī starptautiskajā tīmeklī veselības speciālistu veidotajās informācijas platformās atrodami lieliski padomi un dažādas slodzes vingrinājumu kompleksi visu vecumu un fiziskās sagatavotības cilvēkiem, nekas neaizstās sadarbību ar fizioterapeitu. Prātīgi, ja vismaz dzīvesveida maiņas sākumposmā fiziskās aktivitātes piemeklēs speciālists un sekos līdzi panākumiem – lai konstatētu izvēlētā ceļa efektivitāti. Tas ir būtiski ne tikai svara normalizēšanai, bet arī cilvēka labsajūtai – jo fizisākām spējām un ieskatiem par dzīvi atbilstīgāk tiek praktizēts kustību komplekss, jo lielāka garantija, ka tas kļūs par ikdienas rutīnu. Tāpat kā pieradumam doties īsākā vai garākā pastaigā svaigā gaisā, apzinoties, ka tādejādi kalorijas dilst ātrāk, var tikt vaļā no dienā uzkrātā stresa un cerēt uz labāku miegu, kurš, citstarp, ir būtisks iegansts svara pieaugumam. Un, galvenais, jāsarod ar domu, ka ceļš atpakaļ pie veselības prasīs pacietību, izturību un nebūs ātrs, taču panākumi būs.
Kas vēl var palīdzēt?
Līdzsvarota ēdienkarte, kustības, svaigs gaiss, prasme atbrīvoties no spriedzes, kvalitatīvs miegs ir veselības pamatu pamats. Taču tā stiprināšanai noder arī dažādi palīglīdzekļi, piemēram, vitamīnu, minerālu vai dabas vielu kompleksi, piemēram, metabolā sindroma mazināšanā būtiska loma ir D un B grupas vitamīniem un vairākām minerālvielām. Glikozes līmeņa pazemināšanai speciālisti iesaka AteroLip® D aktīvo vielu kompleksu. Tajā iekļautie B3 (niacīns), B6 un B12 vitamīni veicina normālu sarkano asinsķermenīšu veidošanos, D vitamīns nodrošina normālu imūnsistēmas darbību. Savukārt cilvēka organismam tik nozīmīgā minerālviela magnijs veicina elektrolītu līdzsvaru un normālu olbaltumvielu sintēzi. AteroLip® D aktīvo vielu komplekss ir papildināts ar kanēļa (Cinnamomum verum) mizas pulveri, kas ir atzīts par vienu no efektīgākajiem līdzekļiem cukura diabēta izraisīto komplikāciju mazināšanai, tāpēc to rekomendē metaboliskā sindroma, insulīna rezistences un 2. tipa cukura diabēta profilaksei. Uzmanības vērts ir arī fermentētu sarkanā rauga rīsu (Monascus purpureus) pulveris jeb monakolīns, kas ir lovastatīna (HMG-CoA reduktāzes inhibitora) dabiskais ekvivalents, un kurš ir spējīgs samazināt holesterīna sintēzi aknās.
