Latvijas vīriešu basketbola izlases ilggadējam kapteinim, tagad basketbola kluba “VEF Rīga” vadītājam JĀNIM BLŪMAM sportista karjera bija ne vien gara, bet arī – bez lielām traumām. Jānis apgalvo, ka tas drīzāk ir paša nopelns, nevis tīrā veiksme.
- Basketbols ir viens no traumatiskākajiem sporta veidiem?
- Tas jāskatās īstenībā pēc dekādēm. Mūsdienās basketbols ir kļuvis ļoti fizisks, dinamisks un ātrs. Pirms divdesmit gadiem tas nebija tik ātrs, varbūt vairāk dominēja taktika, talants. Tagad jāpievērš ļoti liela uzmanība fiziskajai sagatavotībai. Iepriekš varēja izbraukt uz talantu, piemēram, bija maza traumiņa, un tu varēji mierīgi turpināt spēlēt, jo tas talants tev palīdzēja. Tagad, ja tev ir kāda traumiņa, talants nepalīdzēs, jo tev pieliks klāt fizisku džeku, kas tevi nosegs.
- Cik bieži Tev bija traumas profesionālajā basketbolā?
- Mana karjera bija 22 gadi – ļoti gara un praktiski bez traumām. Es visu laiku rūpējos par savu ķermeni: daudz veicu staipīšanos, lietoju vitamīnus, mēģināju atpūsties, mēģināju netusēt baigi, masāžas taisīju – darīju visu. Ja tu rūpēsies par savu ķermeni daudz, visu darīsi savam ķermenim kā profesionāls spēlētājs, tad tas traumu risks būs mazāks jebkurā gadījumā. Ja man vēl būtu tā gudrība, kas ir tagad, iespējams, būtu nospēlējis vēl kādus trīs gadus. Bet nu, kad sākās kovids, tad es tieši arī beidzu - ap 39 gadiem, kas mūsdienās ir pieklājīgs vecums, lai nospēlētu profesionāli.
- Šī pieredze noder tagad – kā basketbola kluba vadītājam?
- Ja kāds man paprasa, vienmēr pastāstu. Es savas zināšanas nododu tālāk, sniedzu arī basketbola konsultācijas vecākiem, savam dēlam, Vefiņam. Arī kluba dakteris un treneri visu stāsta. Mēs kā klubs rūpējamies par spēlētājiem, līdz ar to traumām vajadzētu būt mazāk. Piemēram, tagad mums klubā ir sadarbība ar Lotos Pharma, viņi mums piegādā vitamīnus. Daudzi spēlētāji jau principā sapratuši, ka atjaunošanās pēc slodzēm un rūpēšanās par ķermeni ir atslēgas pozīcija mūsdienās. Jaunajiem vienmēr uzsveru, ka jārūpējas jau no bērnības par savu ķermeni, ja tu gribi spēlēt profesionāli. Ķermenis ir tavs instruments, darbarīks, un tev par viņu jārūpējas, lai spēlētu labi un lai traumu nebūtu. Un jo garāks augums, jo traumu risks ir, iespējams, lielāks un varbūt vairāk jāpievērš uzmanība kaut kādām niansēm. Es priekš basketbolista esmu normāla garuma, metru deviņdesmit. Ja paskatāmies – Kristaps Porziņģis ir divi metri divdesmit. Nu, viņam visu laiku kaut kas gadās. Iedomājieties, kā viņam ir jārūpējas par savu ķermeni, lai nebūtu traumu.
-Vai jaunā paaudze ir atšķirīga?
- Jaunā paaudze ir savādāka. Mēs bijām daudzveidīgāki, nodarbojāmies ar daudziem sporta veidiem, kad augām: futbolu, basketbolu, volejbolu, vieglatlētiku. Mēs fizkultūrā slēpojām, slidojām, principā visus sporta veidus darījām. Tu biji vispusīgs, un tāpēc to traumu arī nebija. Tagad skatos, ka fizkultūrā viņi praktiski neko baigi nedara. Tagad daudziem bērniem jau ir tādas traumas, kādas pat profesionālam basketbolistam nav. Ceļu, potīšu, plecu, muguras traumas – tāpēc, ka nav vispusības. Nav arī disciplīnas un tādas vīrišķības sporta stundās. Atceros, kādreiz, kad kaut ko nedarīji vai neklausīji, dabūji ar aukliņu pa kājām. Tagad iesist ar aukliņu, lai sāktu kaut ko darīt?! Visa tā jaunā paaudze ir tāda čīkstīgāka. Arī gadžetu laikmets dod savu. Agrāk bija pagalmu laikmets, vairāk darīji, gāji sētā spēlēties – un attīstīji savu ķermeni, tagad nosēdi telefonā.
- Dēls arī ir kļuvis basketbolists. Kāda ir Tava iecienītākā “pamācība” viņam?
- Mans dēls jau kopš bērnības ir uzaudzis basketbola zālē, bija regulāri līdzi uz treniņiem, spēlēm, un bija skaidrs, ka viņš būs basketbolists. Diendienā esmu viņam teicis, lai rūpējas par savu ķermeni un ka jābūt profesionālam. Arī par darba ētiku. Atceros, pats pirmās botas pelnīju, uz Liepājas šosejas ar drāšu birsti beržot margas. Viņam arī esmu iedevis to darba ētiku, jo viņš ļoti nopietni trenējas un attiecas pret savu ķermeni. Tāpēc viņš arī iet lēnām uz augšu pa basketbola kāpnēm un neaizmirst par izglītību.
- Vai vitamīni un citi veselības produkti ir Tev palīdzējuši sportista karjerā?
- Kad spēlēju profesionāli, divas trīs reizes gadā taisīju analīzes, lai redzētu, kāds man ir ķermeņa stāvoklis. Un es joprojām taisu divreiz gadā analīzes. Parasti sporta ārste noteica pēc analīzēm, ko man vajadzētu lietot un kā salikt vitamīnu grafiku. Tas noteikti palīdzēja atjaunoties pēc treniņiem un uzturēt sevi labā formā. To vitamīnu lietošana, kurus tev vajag, noteikti palīdz mazināt arī traumu risku. Locītavām? Tagad ir MAGNEFlex, bet man tāds izsens produkts ir jau no deviņdesmitajiem gadiem – kalcija pulveris, ko man rekomendēja kādreiz un ko vēl lietoju. Paralēli arī MAGNEFlex jau kādu gadu lietoju. Manuprāt, izcils produkts.
- Kāpēc daudzi gūst traumas, sākot aktīvi sportot ap 40 gadiem?
- Jā, piemēram, daudzi skrien. Eju un skatos: skrien, bet nav priecīgs. Tas nozīmē, ka nevajag skriet, bet gan ātrā gaitā iet. Tas, pirmkārt, ir veselīgāk, jo neko nesačakarē. Un kad esi jau formā, tad sāc lēnām skriet pa pieciem sešiem kilometriem. Daudziem saku: kāpēc sevi mokāt skrienot? Labāk nostaigājiet 45 vai 50 minūtes, vai stundu ātrā gaitā. Tā forši - uzliekat saulesbrilles, keponiņu, un ātrā, ātrā gaitā - pa mežu vai takām. Man liekas, tas ir daudz kaifīgāk nekā sevi mocīt: tagad es pamodos, tagad es sākšu skriet, tagad es notievēšu. Tā nebūs, labāk sākt mierīgi, un es ieteiktu pastaigu. Īstenībā es tagad, kopš pabeidzu spēlēt, katru dienu esmu sācis daudz staigāt. Es skrienu vienreiz divreiz nedēļā pa septiņiem kilometriem – vairāk ne, man pietiek. Sevišķi svarīgi - neskriet pa asfaltu. Atceros, viens no pirmajiem treneriem man teica: “Nekad neskrien pa asfaltu, ja tu gribi basketbolu spēlēt”. Tāpēc līdz šai dienai dēlam un visiem jauniešiem, kas atnāk uz konsultācijām, saku: nekad neskrieniet pa asfaltu, sačakarēsiet ceļus. Labāk pa takām vai pa mežu – un arī skatīties, lai neuzkāp uz saknēm vai kādā bedrē neiekāp. Vienmēr jāredz solis uz priekšu. Tā kā, mierīgi, palēnām. Un jūs jau neesat arī profesionāļi, nav, ko kādam pierādīt – vienīgi sev vari pierādīt. Labāk mazāk – bet ar galvu, nekā vairāk un bez galvas. Visi, kas ar galvu trenējas, parasti jūtas labi pēc treniņa.
- Kā pašam tagad ar tām sportista ambīcijām?
- Man tāda psiholoģija: ja es kā profesionāls sportists neaizgāju uz treniņu vai neizmetu tos metienus, man likās, ka kāds pasaulē to izdara un viņš kļūs labāks par mani. Tad man joprojām kā neprofesionālim galvā ir tas, ka obligāti katru dienu kaut kas ir jāizdara: vai nu jānoiet tie 15 000 soļi, vai jānotrenējas. Piemēram, šodien jau arī biju no rīta stundu staigāt mežā ar suni. Un vēl man pa dienu būs treniņš, nekāds crazy, normāls, lai labi justos. Un ja es, pieņemsim, esmu mājās un neesmu aizgājis notrenēties, tad es slikti jūtos – tad es esmu kašķīgs. Man liekas, ka cilvēkiem vajadzētu būt plus mīnus līdzīgi. Daudzi saka, ka nav laika, bet lai cik daudz darba, jāatrod laiks sev. Ja tev būs daudz darba, bet nebūs veselības – nu, kam tu īsti esi vajadzīgs? Tāpēc labāk mēģināt abus savienot – darbus un rūpes par ķermeni. Lai justos labi. Pietiek pat ar minimumu, kaut vai tikai staigāt stundu dienā regulāri septiņas dienas nedēļā – tas arī turēs pie labas veselības.
- Tavi TOP 3 ieteikumi labai formai?
- Noteikti tā ir gara pastaiga dienā. Kaut kāds vitamīnu komplekss, piemēram, C vai D vitamīns, magnijs, MAGNEFlex, iespējams, dzelzs – atkarībā, ko vajag papildus. Un neēst lielas porcijas – varbūt biežāk, bet mazāk. Brokastis, pusdienas, snacks, vakariņas, varbūt kādu late snack. Mēs ar sievu tagad cenšamies to ēšanu tā saregulēt. Jo visa fiziskā sagatavotība kaut kādā ziņā slēpjas virtuvē - tajā, ko tu ēd.
Jaunums
Uzņemot skrimšļu kolagēnu un pārējos komponentus bioloģiski aktīvo vielu veidā ar uzturu savlaicīgi, hondrocīti var laikus atjaunot skrimšļa audus, un locītava tiks ilgāk saglabāta. Tagad visas šīs svarīgās vielas var uzņemt kompleksā MAGNEFlex, kas ir jaunums Latvijas tirgū un piedāvā vairākas priekšrocības:
* MAGNEFlex nodrošina augstvērtīgu un tīru locītavu II tipa kolagēnu, kas jaunākās paaudzes kolagēns ar dabiskajam kolagēnam tuvu struktūru un labu uzsūkšanās spēju;
* MAGNEFlex oriģinālproduktā ieļauts magnijs un D vitamīns, kuru savstarpējā sinerģija veicina kaulu stiprināšanu un normālu muskuļu darbību, kas ir svarīgi VISAS locītavas veselībai;
* MAGNEFlex ir ērti lietot, jo viena kapsula satur rūpīgi izvēlētu aktīvo vielu kompozīciju, kas veidota sadarbībā ar Latvijas vadošo ortopēdu ieteikumiem locītavu un visa kustību-balsta aparāta uzturēšanai.
