Vīrusa ceļš un mērķis. Ko darīt mums?

Kāds ir vīrusa ceļš un mērķis? Ko mēs varam darīt?

Rinovīrusi, kas visbiežāk izraisa “parasto” saaukstēšanos, gripas vīrusi un plašā koronavīrusu dzimta, kas atbildīga par dažāda smaguma pakāpes elpceļu infekciju - sākot no vieglas saaukstēšanās līdz smagam respiratoram sindromam, un vēl arī tik nepatīkamie vēdera vīrusi, kā piemēram, rotavīruss un narovīruss! Kas tiem visiem kopīgs? Izrādās, vīrusus vieno mērķis – iekļūt tā dēvētā saimniekorganisma šūnā - un līdzīgs ceļš tā sasniegšanai.

Trīs svarīgās robežas

Vīrusa iekļūšana organismā ir saistīta ar trīs robežlīnijām jeb stadijām, ko tas veic. Katrā no šīm stadijām mums vajadzētu pretdarboties ar pasākumiem sava organisma spēcināšanai.

Pirmā stadija. Kamēr vīruss nav iekļuvis organismā un šūnās, iespējams veikt profilaktiskus pasākumus, gan lietojot sejas masku, gan mazgājot rokas un distancējoties no citiem, kā arī nodrošinot, lai organismā būtu pietiekami daudz C vitamīna un P vitamīna jeb kvercetīna.

Otrā stadija. "Vīruss, nonākot organismā, piesaistās receptoriem uz šūnas virsmas un ar to palīdzību iekļūst pašā šūnā. Šūnas iekšienē vīrusa ribonukleīnskābes daļiņa izjūk un atbrīvojas tajā esošais genoms. Šūnas mašinērija vīrusa genomu atpazīst gluži kā savējo un no tā uzģenerē lielu skaitu jaunu vīrusa daļiņu, kas izkļūst no šūnas, un vīrusa dzīves cikls sākas no jauna,” skaidro Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra studiju direktors un vadošais pētnieks, profesors Kaspars Tārs.

Šeit būtiski ir stiprināt organisma vispārējo imunitāti un kavēt vīrusa iekļūšanu šūnās. Ja vīrusam tomēr izdevies iekļūt šūnā, svarīgi darīt visu, lai apturētu vai vismaz ierobežotu vīrusa vairošanos. Var palīdzēt, piemēram, pietiekamā daudzumā uzņemts C vitamīns, kvercetīns un cinks, tādējādi neļaujot veidot gēnu replikācijas, līdz ar to tiekam labāk pasargāti.

Jārūpējas, lai organismā būtu pietiekami daudz elementu, kuriem piemīt antioksidanta un pretiekaisuma īpašības, piemēram, D vitamīns, kvercetīns un melatonīns. Šīs vielas neļauj vīrusam un tā radītajiem toksīniem pārmērīgi ietekmēt mūsu organismu. Jo vairāk toksīnu izdodas absorbēt, jo mazāk tiek ietekmēta cilvēka pašsajūta.

Trešā stadija. Vīrusa izraisīts iekaisums. Iespējama arī tā dēvētās citokīnu vētras norise – vīrusi izraisa pārmērīgu imūnās sistēmas atbildes reakciju, kas rada iekaisuma reakciju audos un orgānu bojājumu.
Tāpēc svarīgi pietiekošā daudzumā uzņemt elementus ar oksidatīvām un pretiekaisuma īpašībām, kādas ir kvercetīnam, D vitamīnam un melatonīnam, lai neļautu pārmērīgi ietekmēt imūnās sistēmas atbildes reakcijas.

Ko saka pētnieki?

Zinātniski pētījumi liecina¹, ka ir vairāki elementi, kas kopā veido visaptverošu un unikālu kompleksu organisma stiprināšanai un aizsardzībai. Lūk, šis stiprais piecinieks: C vitamīns, D vitamīns, kvercetīns jeb P vitamīns, melatonīns un cinks.
Spēcīgs antioksidants ir melatonīns. “Veselības Centra 4” ģimenes ārste Karīna Vernere skaidro: “Daudziem melatonīns asociējas tikai ar miega traucējumiem, bet pētnieki noskaidrojuši, ka tas palīdz mazināt oksidatīvo stresu ne tikai nervu šūnās, bet vispār
organismā. Tas spēj mazināt iespējamo komplikāciju risku.”
Pētnieki ir atklājuši, ka mūsu šūnās, kas atbild par imunitāti, ir melatonīna receptori. Ja melatonīna trūkst, imūnās šūnas “neieslēdzas” un pilnvērtīgi neveic savas funkcijas². Turklāt melatonīns (tāpat kā kvercetīns jeb P vitamīns) palīdz arī vakcinētam cilvēkam iesaistīties imūnās aktivitātes atbildes veidošanā antivielu veidā – antivielas veidojas labāk un aizsardzība pret vīrusu ir efektīvāka.
Neirologs Ainārs Vecvagars skaidro: “Profilaktiskos nolūkos var lietot mākslīgo melatonīnu, tas veicina arī miegu. Melatonīns samazina vīrusu izraisītās iekaisuma reakcijas, darbojoties ritmiski kopā ar imūnsistēmu.”

Stājas pretī brīvajiem radikāļiem

Vēl svarīgi, ka melatonīns palīdz stiprināt imūnsistēmu, stājoties pretim brīvajiem radikāļiem. Augsta brīvo radikāļu koncentrācija rada augstāku oksidatīvās slodzes līmeni, tas bojā vērtīgās imūnās šūnas, zūd spēja aizsargāt pret vīrusiem vai citiem kaitīgiem patogēniem. Melatonīns pievelk brīvo radikāļu molekulas, neitralizē to darbību³.
Ja mums ir zināšanas par vīrusu dabu, ja ņemam talkā “stipros ieročus” un palīdzam sev, lielāka iespēja, ka saglabāsim organismu noturīgāku pret kaitēm, paliksim veseli.

¹ Iddir M et al. Nutrients 2020, 12, 1562; doi:10.3390/nu12061562
² Anderson G&Reiter RJ Melatonin: Roles in influenza, Covid-19, and other viral infections. Rev Med Virol. 2020;30:e2109. https://doi.org/10.1002/rmv.2109
³ Tan DX eta al. J. Pineal Res. 2007; 42:28–42 Doi:10.1111/j.1600-079X.2006.00407.x