Cukura diabēts un tā riski. Liekais svars mūsdienās ir problēma daudziem, it īpaši tiem, kam ir sēdošs darbs un mazkustīgs dzīvesveids, fiziskas slodzes trūkums. Šī kombinācija diemžēl ievērojami paaugstina sirds un asinsvadu slimību, kā arī cukura diabēta attīstības risku. Vai esi riska grupā?
Cukura diabēts kā dzīvesveida un liekā svara slimība
Attīstītajās valstīs, pie kurām pieskaitāma Latvija, strauji pieaug cilvēku ar lieko svaru skaits, kā arī to, kuri slimo ar cukura diabētu. Cilvēki var atļauties mazāk kustēties, ēst vairāk un neveselīgāk. Izplatītākais ir 2. tipa cukura diabēts , kas visbiežāk ir tieši dzīvesveida un liekā svara slimība. Liekais svars nerodas tāpēc, ka cilvēkam ir diabēts. Gluži otrādi – tieši liekais svars un mazkustīgs dzīvesveids veicina 2. tipa cukura diabēta attīstību. Jo agrākā vecumā parādās liekais svars, jo agrāk šī slimība var sākties, tādēļ ļoti būtiski pievērst vairāk uzmanības bērna ēdienkartei un fiziskajai noslodzei. Novērojumi liecina, ka ar 2. tipa cukura diabētu lielākoties slimo gados vecāki cilvēki, taču arvien biežāk to diagnosticē arī bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem darbspējīgā vecumā – aptaukošanās, mazkustīga dzīvesveida un nepareiza uztura dēļ.
2. tipa cukura diabēts parasti sākas nemanāmi, tas attīstās pakāpeniski vairāku gadu laikā. Nedaudz paaugstinātu cukura līmeni cilvēks nejūt, tādēļ sākotnēji viņam nav nekādu sūdzību. Kad cukura līmenis jau ir būtiski paaugstinājies, var parādīties nepamatots nogurums, slāpes, bieža urinācija.
Cukura diabēts un fakti
Cukura diabēts ir hroniska vielmaiņas slimība, ko raksturo insulīna rezistence, kad organisms pilnībā nespēj izmantot, nereaģē uz insulīnu. Šis hormons, ko izstrādā aizkuņģa dziedzeris, nepieciešams, lai ar pārtiku uzņemtais cukurs – glikoze – ar asinīm nonāktu šūnās un piedalītos enerģijas ražošanā. Ja process ir traucēts, insulīns nevar darboties pareizi un glikozes līmenis asinīs turpina paaugstināties. Cukurs netiek pārstrādāts, paliek asinsritē un var sekmēt 2. tipa cukura diabēta attīstību.
Pasaulē aptuveni 537 miljoniem pieaugušo (20–79 gadu vecumā) ir diagnosticēts cukura diabēts. Tiek prognozēts, ka kopējais diabēta pacientu skaits pieaugs līdz 643 miljoniem 2030. gadā un līdz 783 miljoniem 2045. gadā (IDF Diabetes Atlas Tenth edition 2021 dati). Eiropā esot aptuveni 61 miljons diabēta slimnieku, bet Latvijā – ap 100 000, kas gan ir mazāk nekā vidēji Eiropā, taču arī šim skaitam ir tendence pieaugt. Jā, ar diabētu var sadzīvot, ievērojot diētu un regulāri lietojot atbilstošus medikamentus, lai kontrolētu insulīna un cukura līmeni asinīs, taču labāk būtu no slimības izvairīties un nepapildināt pacientu statistiku, vai ne?
2. tipa cukura diabēts - attīstības riska izvērtējums tuvākajiem 10 gadiem
Atbildi uz astoņiem jautājumiem un noskaidro, kāds ir tavs 2. tipa cukura diabēta attīstības risks!
1. Vecums
0 p. Līdz 45 gadiem
2 p. 45-54 gadi
3 p. 55-64 gadi
4 p. Virs 64 gadiem
2. Kermeņa masas indekss (izdaliet svara kilogramus ar auguma metriem kvadrātā, piemēram, 75 kg : 1,70 m x 1,70 m = 75 : 2,89 = 25,95. Rezultāts liecina, ka cilvēkam ar šādiem rādītājiem ir nedaudz (aptuveni 3 kg) liekas ķermeņa masas)
0 p. Līdz 25 kg/m²
1 p. 25-30 kg/m²
3 p. Virs 30 kg/m²
3. Vidukļa apkārtmērs (nabas apvidū)
Sievietēm Vīriešiem
0 p. līdz 80 cm līdz 94 cm
3 p. 80-88 cm 94-102 cm
4 p. virs 88 cm virs 102 cm
4. Vai jums katru dienu ir vismaz 30 minūtes fiziskas aktivitātes darbā/atpūtas laikā?
0 p. Jā
2 p. Nē
5. Cik bieži jūs ēdat dārzeņus, augļus vai ogas?
0 p. Katru dienu
1 p. Ne katru dienu
6. Vai jums jebkad ir konstatēts paaugstināts cukura līmenis asinīs (piemēram, veselības pārbaudēs, slimības vai grūtniecības laikā?
0 p. Nē
5 p. Jā
7. Vai jebkad esat regulāri lietojis asinsspiedienu pazeminošus medikamentus?
0 p. Nē
2 p. Jā
8. Vai jūsu radiniekiem ir diagnosticēts cukura diabēts (1. vai 2 tipa)?
0 p. Nē
3 p. Jā: kādam no vecvecākiem, tēva masai vai brālim, mātes māsai vai brālim, vai pirmās pakāpes brālēnam/māsīcai (bet ne kādam no vecākiem, brālim, māsai, bērnam)
5 p. Jā: tēvam, mātei, brālim, māsai paša bērnam
Saskaitiet punktus un atbilstoši tiem uzziniet kāds ir jūsu risks.
Ko darīt tālāk?
Ja kopējais punktu skaits ir 12 un vairāk, vēlams nopietni pārdomāt savu dzīvesveidu un mainīt to jau šodien! Ēšanas paradumi, fiziskās aktivitātes, pietiekams miegs, stresa līmenis, kaitīgi ieradumi – ir tie faktori, ar ko jāstrādā. Aktīvs un veselīgs dzīvesveids ir vislabākais slimību profilakses līdzeklis!
Pētījumi no dažādām pasaules daļām atklājuši, ka dzīvesveida maiņa ar fiziskām aktivitātēm un/vai veselīgu uzturu var aizkavēt 2. tipa diabēta rašanos. Ir pierādīts, ka 2. tipa diabētu iespējams novērst ar salīdzinoši nelielu apzinātu svara zudumu, ko var panākt ar sabalansētu uzturu un regulārām fiziskām aktivitātēm. Veselīga uztura lietošana ietver
- mērenības principu un grūti patērējamo kaloriju daudzuma samazināšanu,
- piesātināto tauku (piemēram, krējuma, siera, sviesta) aizstāšanu ar nepiesātinātajiem taukiem (piemēram, avokado, riekstiem, olīvu un augu eļļām),
- šķiedrvielu (piemēram, augļu, dārzeņu, veselu graudu) īpatsvara palielināšanu ēdienkartē
- atteikšanos no tabakas un pārmērīgas alkohola lietošanas.
Mērķtiecīgi ierobežo cukura un to saturošu produktu patēriņu! Izvēlies ūdeni, nevis saldinātos dzērienus! Atceries, ka pieauguša cilvēka organismam nepieciešami vismaz 2 litri ūdens dienā!
Regulāras fiziskās aktivitātes tāpat palīdz kontrolēt glikozes līmeni asinīs. Tās būs efektīvākas, ja ietvers gan aerobikas vingrinājumu (piemēram, skriešanas, peldēšanas, riteņbraukšanas), gan pretestības treniņu kombināciju. Dedzini uzņemtās kalorijas, lai sasniegtu un noturētu veselīgu svaru! Sākt var ar pastaigām. 10 000 soļu dienā tikai izklausās daudz, bet ir paveicami bez īpašas piepūles un atstāj lielisku efektu uz vispārējo veselības stāvokli un pašsajūtu! Nelieto liftu, izmanto kāpnes! Uz tuvākiem galamērķiem ej kājām, neizmanto transportu! Centies pēc iespējas vairāk laika pavadīt ārā, svaigā gaisā!
Sportojot rodas pozitīvas emocijas – pēc saprātīgas, mērenas fiziskas slodzes cilvēks jūtas laimīgāks, jo tiek stimulēti tā saukto laimes hormonu darbības procesi organismā un smadzenēs – adrenalīns ceļ pašapziņu, endorfīni un enkefalīns palīdz tikt galā ar ikdienas stresu, mazina sāpes un baiļu sajūtu. Sportošana normalizē arī stresa hormona kortizola daudzumu organismā. Sajūtot pirmos rezultātus, pamazām slodzes var palielināt, un galu galā varēsi atkal atļauties kādu kūciņu pie kafijas. Ja vien vēl gribēsi. Un ieplāno vairāk laika veselīgai atpūtai un pilnvērtīgam, regulāram miegam!
Paaugstinātam cukura līmenim - AteroLip®
Lai diabēts tiktu attālināts, īpaši noderīgs var izrādīties Lotos-pharma ražotais komplekss AteroLip® D, kurš turklāt satur kanēli un hromu, kas palīdz uzturēt normālu glikozes līmeni asinīs. AteroLip® D ir efektīva vielu kombinācija, kas sniedz atbalstu metabolā sindroma un diabēta pacientu ikdienas diabēta diētas ievērošanai.
Rekomendējam AteroLip® D lietot kursa veidā. Ieteicamais kursa ilgums 6 mēneši, pēc nepieciešamības un konsultēšanās ar ārstu vai farmaceitu lietošanas kursu var atkārtot. Ieteicams lietot pa 1 kapsulai vienu reizi dienā ēdienreizes laikā. Drīkst lietot no 18 gadu vecuma.
