Covid-19 liek domāt kritiski
Toms Zvirbulis
Covid-19 nav vienkārša saaukstēšanās slimība, tā ietekmē dažādas orgānu sistēmas. Visbiežāk plaušas, asinsvadus, sirdi, arī aknas un nieres. Kaut arī ar katru dienu koronavīrusu iepazīstam arvien labāk, tomēr vēl līdz šīm labākās zāles pret slimību ir profilakse ‒ veselīgs dzīvesveids un vakcinācija.
Sarunā ar Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras lektoru, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas centra ārstu internistu Kārli Rāceni vēlējāmies noskaidrot, kā vislabāk cīnīties ar šobrīd galveno draudu sabiedrības veselībai un kā cilvēkam sevi labāk pasargāt no saslimšanas ne tikai ar Covid-19, bet arī citām vīrusu infekcijām.
‒ Vai jau agri apzinājāties, ka vēlaties kļūt par ārstu, un kāpēc nolēmāt kļūt par nefrologu? Tā bija apzināta izvēle, vai vienkārši radās laika gaitā?
‒ Sākotnēji nebiju pārliecināts, ka izvēlēšos nefroloģiju, bet studiju procesā mani ļoti ieinteresēja iekšķīgās slimības. Ejot cauri mācību procesam, mani uzrunāja nefroloģijas pasniedzējs profesors Čerņevskis, kurš man par to pastāstīja vairāk. No tā brīža arī pats sāku vairāk interesēties par šo tematu, un īpaši mani piesaistīja tas, ka nefroloģijā ir patoloģijas, kuras nevar izskaidrot vienkārši, bet ir nepieciešams padziļināts process, lai tās izprastu un pierādītu, un šīm slimībām (patoloģijām) ir liela ietekme uz cilvēka organismu kopumā. Šīs izmaiņas notiek molekulārā līmenī, un tās likumsakarības, kas bija jāmeklē, arī mani piesaistīja. Tāpēc izvēlējos nefroloģiju, lai gan sākotnēji es vairāk skatījos uz visu iekšķīgo slimību pusi. Tikai nonākot praktiskajā darbā, es sapratu, ka nefroloģija būs virziens, kurā es vēlos strādāt.
‒ Medicīna un veselības aprūpe atrodas nebeidzamā cīņā ar vīrusiem. Kā jūs komentētu šo cīņu?
‒ Es domāju, ka nevajadzētu skatīties tikai uz vīrusiem, bet uz mikroorganismiem kopumā. Jau minēju, ka ikdienā darbojos nefroloģijā, bet vēl viena nozare, kurā es strādāju, ir mikrobioloģija. Tieši tāpēc arī šī tēma man ir interesanta. Mēs zinām, ka 19. gadsimta beigās galvenais nāves cēlonis bija bakteriālās un virālās infekcijas, bet 20. gadsimta beigās tās no savām pozīcijām bija atkāpušās. Galvenais iemesls šādai tendencei ir mikrobioloģijas attīstība. 19. gadsimta beigās tika atklātas vairākas inovācijas, un cilvēkiem kļuva skaidrs, kādus preventīvos mehānismus izmantot, lai izvairītos no saskarsmes ar šiem mikroorganismiem. Viens no tiem ir roku mazgāšana, jo cilvēki sākotnēji neizprata, ka tas viņus pasargātu no saslimšanas. Tāpat regulāra telpu vēdināšana samazināja saslimstību ar tuberkulozi. Nākamais straujais izrāviens cīņā pret baktēriju izraisītām slimībām notika pēc Otrā pasaules kara ar antibakteriālās terapijas ieviešanu un piecdesmito gadu sākumā, kad arvien izplatītāka kļuva vakcinēšanās pret dažādām mikroorganismu, tostarp vīrusu, izraisītām slimībām, piemēram, poliomielītu. Tās attīstība atstāja milzu iespaidu uz saslimstības mazināšanos. Ja bakteriālās infekcijas mēs varam ārstēt ar antibiotikām, tad vīrusus tādā veidā iznīcināt nevarēsim, jo vīrusi pēc savas uzbūves ir atšķirīgi. Pirmie vīrusu infekcijas simptomi var parādīties jau pēc tam, kad tas mūsu organismā ir paguvis izplatīties. Līdz ar to, ja ir pieejams kāds līdzeklis, ar kuru varētu vīrusu izskaust, tad mēs šo līdzekli ne vienmēr varam laicīgi un efektīvi izmantot, jo sākotnēji, inkubācijas periodā, simptomu nav. Tāpēc šādu infekciju uzvarēšana ir sarežģīts process. Tāpat parādās arvien jauni vīrusi, piemēram, labi zināmais koronavīrusa paveids. Mēs, protams, cenšamies izstrādāt arvien jaunus veidus, kā ar tiem cīnīties, bet arī vīrusi ir gudri, un ar laiku tiem izveidojas rezistence pret dažādiem pretvīrusu preparātiem. Šādai tendencei turpinoties, tiek prognozēts, ka dramatiski pieaugs nāves gadījumu skaits, kuru cēlonis ir rezistentu vīrusu un baktēriju izraisītas slimības.
‒ Statistika liecina, ka aptuveni pusei Covid-19 izslimojušo pacientu aptuveni sešus mēnēšus saglabājas dažādi šīs slimības simptomi, parādās papildu blaknes. Kas būtu jāņem vērā šiem pacientiem, lai viņi varētu atbrīvoties no blaknēm?
‒ Es domāju, ka uz šo jautājumu pašlaik atbildēt nevarēs neviens. Vīruss plašākai sabiedrībai ir zināms relatīvi neilgu laiku ‒ nav pagājuši pat divi gadi. Attiecībā uz ilgtermiņa sekām, tā ir pilnīgi jauna informācija, kuras interpretēšanā jeb blakņu izvērtēšanā mēs izmantojam datus par citu vīrusu infekciju blaknēm un kā ar tām cīnīties. Līdz ar to es nevarēšu pateikt, ko darīt, lai no šīm sekām izvairītos. Vienīgais padoms ir censties būt pēc iespējas vairāk pasargātiem no vīrusa un nesaslimt. Stipra veselība un veselīgs dzīvesveids ir svarīgs priekšnosacījums. Šis ir mums nezināms vīruss, jo mēs nezinām, kāda būs tā ilgtermiņa ietekme uz mūsu organismu. Pat ja cilvēkiem ir bijusi viegla slimības forma, katrs gadījums ir individuāls, jo katram pārslimošanas sekas var ievērojami atšķirties. Tāpat ir dati par to, ka blaknes var būt permanentas (pastāvīgas) un cilvēkam ar tām būs jāsadzīvo visu mūžu. Visbiežāk tās skar elpošanas sistēmu, centrālo nervu sistēmu un var ietekmēt cilvēka mentālo veselību, kā arī sirds un nieru veselību. Jebkurā gadījumā ārstus satrauc tas, ka mēs nezinām, kādas būs saslimšanas sekas desmit gadu periodā.
‒ Covid-19 ir saistīts gan ar pastāvīgiem, gan pārejošiem sistēmiskiem simptomiem. Kā šo procesu izskaidrot cilvēkam, kurš uzskata, ka slimību ir pārslimojis, bet pēc kāda laika simptomi atgriežas? Tam pie vainas ir ārēji apstākļi vai kas cits?
‒ Vispirms ir jānoskaidro, par kādu cilvēku mēs runājam. Vai viņš ir imūnkompetents (veselības stāvoklis nenomāc imūno sistēmu), bez hroniskām saslimšanām, kuras arī nomāc imūnsistēmu, vai varbūt lieto imūnsistēmu nomācošus medikamentus. Cilvēks slimību var pārslimot dažādās formās ‒ no vieglas līdz kritiskai. Ja slimība ir pārgājusi, tad atkārtota inficēšanās neilgi pēc atveseļošanās ir maz ticama, jo imūnsistēma spēs ar to tikt galā. Turpretim sekas pēc slimošanas var izpausties dažādos laikos. Nav noteikts, ka tās parādīsies 10‒15 dienas pēc atveseļošanās, tikpat labi tās var parādīties arī pēc mēneša. Ir arī tādas situācijas, kad cilvēkiem pazūd oža, kura var atgriezties tikai pēc pusgada vai pat vēlāk. Cilvēkiem ar traucētu imūnsistēmas darbību slimība var izpausties atšķirīgi, līdzīgi kā tas ir onkoloģiskiem pacientiem pēc ķīmijterapijas kursa. Tādā gadījumā slimībai var būt viļņveidīga gaita, un vīruss organismā var atrasties ilgstoši. Ir pieejami dati, ka nelielai daļai pacientu šī infekcija var ilgt pat 90 dienas.
‒ ASV veiktā pētījumā ir pierādīts, ka mazkustīgs dzīvesveids ir saistīts ar smagāku Covid-19 norisi un paaugstinātu nāves risku. Vai Latvijas iedzīvotājiem būtu vērts paturēt prātā to, ka no vīrusiem pasargā ne tikai D vitamīns, bet arī aktīvs dzīvesveids?
‒ Aktīvs dzīvesveids noteikti pasargā, tāpat svarīgi ir pareizi ēst. Vērtīgām uzturvielām bagāta ēdienkarte, Vidusjūras diēta, ko var pielāgot mūsu apstākļiem, fiziskās aktivitātes un pareizs miega režīms var daudz dot. Jāatceras, ka pozitīvais efekts netiek sasniegts vienas dienas laikā. Ir vajadzīgs ilgāks laiks, lai varētu šo efektu sasniegt. Uzreiz gan jāteic, ka labākais veids, kā pasargāt sevi no saslimšanas ar Covid-19, ir vakcinēties pret šo vīrusu. Lai arī cik cilvēks ir aktīvs un veselīgs, mēs nevaram zināt, kā šis vīruss ietekmēs viņa organismu. Vairākiem mūsu sportistiem slimības gaita bijusi smaga, tāpat no šīs slimības ir miruši līdz tam pilnīgi veseli cilvēki. Līdz ar to mēs nevaram pateikt, ka sportošana, vitamīni un veselīgs uzturs mūs pilnībā pasargās no saslimšanas un smagas slimības gaitas. Jā, mēs varam uzlabot savu imūno atbildi, bet nekādi nevaram izslēgt infekcijas risku.
‒ Nav jaunums, ka šis vīruss atstāj ietekmi uz plaušām, aknām un asinsvadiem, kuros veidojas trombi. Stacionētiem pacientiem bieži tiek konstatēti arī nieru bojājumi. Vai slimojot un pēc izveseļošanās būtu nepieciešams veikt padziļinātas nieru pārbaudes, lai konstatētu iespējamos bojājumus?
‒ Jā, vīruss primāri skar plaušas, tāpat arī centrālo nervu sistēmu, bet, pēc statistikas datiem, līdz 40% stacionēto pacientu ir nieru bojājumi. Stāvokļi var būt dažādi, un smaga infekcijas gaita netiešā veidā var tikt pielīdzināta aktīvai iekaisuma reakcijai, kura var atstāt ietekmi uz nierēm. Tomēr nevar izslēgt, ka vainīgs ir pats vīruss. Tas var izprovocēt dažādu nieru slimību uzliesmojumu, jo jebkura infekcija ir kā palaidējmehānisms autoimūnām nieru slimībām. Līdz ar to pēc pārslimošanas būtu svarīgi doties pie sava ģimenes ārsta, nodot asins analīzes, kurās tiktu apskatīti nieru rādītāji, un urīna analīzes. Ja šajās analīzēs uzrādās kādas problēmas, tad ģimenes ārstam savs pacients būtu jāsūta pie nefrologa. Jaunākie pētījumi liecina, ka mēnesi pēc pārslimotas Covid-19 infekcijas aptuveni 5% cilvēku nieru funkcija samazinās par 30%. Tāpēc domāju, ka nākotnē bieži runāsim par Covid-19 asociētu nieru slimību.
‒ Viena no blaknēm, kas iedzīvotājus uztrauc visvairāk, ir paaugstināts trombu veidošanās risks pēc Covid-19 pārslimošanas. Kas provocē trombu veidošanos?
‒ Trombu veidošanās risks ir tieši saistīts ar slimības gaitu. Slimības norises laikā šis process ir visaktīvākais, bet tas var notikt arī pēc pārslimošanas. Šis trombozes mehānisms atšķiras no citiem trombozes mehānismiem, jo vīrusam ir tieša ietekme uz asinsvadu šūnām. Šajās šūnās notiek iekaisuma reakcija. Ja asinsvadā rodas iekaisuma reakcija, tas tiek uztverts kā protrombotisks stāvoklis, kas veicina trombu attīstību. Bet tas atšķiras no reakcijas, kāda rodas cilvēkiem ar paaugstinātu holesterīna līmeni. Ja cilvēkam jau iepriekš ir bijuši trombu veidošanās riska faktori, bet viņš nav lietojis medikamentus, tad trombu veidošanās risks ir visaugstākais. Jāatzīmē, ka Covid-19 gadījumā trombozes bieži vien veidojas klasiskajai trombozei netipiskās vietās.
‒ Covid-19 pandēmija ir likusi sabiedrībai vairāk apzināties veselīga dzīvesveida un imunitātes nozīmi cīņā pret vīrusiem. Kas, jūsuprāt, ir svarīgākais, lai sevi aizsargātu pret vīrusu infekcijām? Kādas būtu jūsu rekomendācijas?
‒ Vienīgais veids, kā uzvarēt tādas vīrusu infekcijas kā Covid-19, ir vakcinācija. Gribot negribot tas būs jādara. Pat ja tiks izstrādāti medikamenti pret šo vīrusu, nebūs iespējams visai Latvijai katru dienu tos dot, lai pasargātu no iespējamas inficēšanās. Kopumā cilvēkiem būtu jādomā par vairākām lietām, tajā skaitā ēdienu, ko viņi ēd, un to, cik daudz viņi kustas. Ir jāaizdomājas par kaitīgajiem ieradumiem, jo smēķēšana ir viens no paaugstināta riska faktoriem vīrusu infekcijām. Noteikti jāatceras par lieko svaru un pārmērīgu alkohola lietošanu. Pamatprincipi vīrusu profilaksei ir vienādi. Retāk slimo cilvēki, kuriem nav hronisku slimību vai šīs slimības tiek labi ārstētas.
‒ Katrs izārstētais pacients ārstu motivē strādāt tālāk. Kādas, jūsuprāt, ir ārsta darba pamatvērtības? Ko jūs gribētu novēlēt Latvijas iedzīvotājiem?
‒ Pie pamatvērtībām es vispirms gribētu nosaukt spēju dalīties, sniegt atbildes savam pacientam uz viņu interesējošiem jautājumiem. Pacienta izpratne par to, ko viņam saka ārsts, vairo savstarpējo uzticību. Ja pacientam rodas kādi jautājumi, tad tie noteikti ir jāuzdod, lai rastu skaidrību. Īpaši svarīga uzticēšanās ir šobrīd, kad situācija ir ļoti nokaitēta un ir ļoti daudz maldu ziņu. Tāpat novēlu uzticēties pārbaudītiem avotiem un pašiem kritiski izvērtēt iegūto informāciju. Tas arī būtu mans lielākais novēlējums.
