Dažas no pirmajām C vitamīna deficīta pazīmēm ir nogurums, sarkanas smaganas, viegli radušies zilumi un asiņošana, locītavu sāpes un raupja, krunkaina āda.
SATURS
C vitamīns
Vai uzturā saņemat pietiekami daudz C vitamīna? Jūs, ļoti iespējams, domājat, ka ēdat veselīgu uzturu, taču saskaņā ar Nacionālā veselības un uztura izpētes aptauju, tika atklāts, ka gandrīz 7% sieviešu un 10% vīriešu ir C vitamīna deficīts. C vitamīns ir būtiska uzturviela, kas regulāri jālieto, lai novērstu tā deficītu. Biežākais C vitamīna deficīta riska faktors ir nepareizs uzturs, tālāk seko pārmērīga alkohola lietošana, anoreksija, smagākas garīgās slimības, smēķēšana un dialīze.
Kādām pazīmēm jums vajadzētu pievērst uzmanību, lai pārliecinātos, ka tomēr nesaņemat pietiekami daudz C vitamīna?
C vitamīna deficīta etioloģija
Lielākajai daļai dzīvnieku nav nepieciešams eksogēnais C vitamīns (ārēji uzņemtais). Tomēr cilvēkiem C vitamīns ir būtisks vitamīns. Cilvēkiem trūkst enzīma L-gulonolaktona oksidāzes un cilvēkiem tas ir jāuzņem. Tāpēc C vitamīna deficīts un tā izpausmes lielā mērā ir saistītas ar nepilnvērtīgu uzturu. C vitamīns dabiski atrodams svaigos augļos un dārzeņos; piemēram, greipfrūti, apelsīni, citroni, laimi, kartupeļi, spināti, brokoļi, sarkanie pipari un tomāti. Līdz 90% C vitamīna tiek patērēts dārzeņu un augļu veidā. Visbiežākais deficīta cēlonis ir šo pārtikas produktu trūkums. Turklāt C vitamīns ir karstumjutīgs un vēsturiski sagatavošana (vārīšana vai vārīšana) ir zaudējusi uzturvērtību. Lai gan neliels C vitamīna daudzums ir atrodams leikocītos, virsnieru dziedzeros vai hipofīzē, C vitamīna uzkrāšanās organismā ir ļoti maza un tāpēc koncentrācija plazmā lielā mērā ir saistīta ar neseno uzņemšanu. Kopējais C vitamīna krājums organismā ir 1500 mg un deficīta klīniskās pazīmes parādās pēc tam, kad šis līmenis tiek samazināts līdz mazāk nekā 350 mg.
C vitamīna deficīts simptomātiski izpaužas pēc 8 līdz 12 nedēļām nepietiekamas uzņemšanas un izpaužas kā aizkaitināmība un anoreksija. Pēc šiem sākotnējiem simptomiem parādās dermatoloģiskas izpausmes, kas ietver sliktu brūču dzīšanu, smaganu pietūkumu ar zobu izkrišanu, gļotādas petehijas, ekhimozi un hiperkeratozi. Tomēr ir daudz citu izpausmes formu, kas sākās nemanāmi un krietni ātrāk par tik nopietniem bojājumiem, ka zobu izkrišana.
C vitamīna deficīta simptomi un pazīmes:
Jūs bieži slimojat
Bieža saaukstēšanās liecina par novājinātu imunitāti. Pētījumi liecina, ka C vitamīns uzkrājas dažāda veida imūnās šūnās, palīdzot tām cīnīties ar infekcijām un iznīcināt slimību izraisošos patogēnus. C vitamīns ir antioksidants, kas aizsargā šūnas no oksidatīvā stresa un palīdz organismam cīnīties ar infekcijām, gan vīrusu, gan bakteriālas. C vitamīna deficīts ir saistīts ar vāju imunitāti un lielāku infekcijas risku, tostarp nopietnām slimībām, piemēram, pneimoniju.
Ja jūs "noķerat" katru elpceļu infekciju un vīrusu, jūsu uzturā var būt nepieciešams vairāk C vitamīna. Turklāt, ja jūs neēdat augļus un dārzeņus, kas ir viens no labākajiem C vitamīna avotiem, jūsu organisms C vitamīnu pietiekamā daudzumā un regulāri. Jūs nevarat uzglabāt C vitamīnu, tāpēc jums tas katru dienu jāsaņem savā uzturā. C vitamīns var palīdzēt izvairīties no visiem jaunākajiem vīrusiem, taču ir svarīgi arī izslēgt citus paaugstinātas jutības cēloņus pret infekcijām, veicot asins analīzi un ārsta konsultatīvo pārbaudi.
C vitamīna papildus lietošana nesamazina vidējo saaukstēšanās gadījumu skaitu iedzīvotāju vidū, tomēr uz pusi samazina saaukstēšanās gadījumu skaitu fiziski aktīvo cilvēku vidū. Regulāri ievadītais C vitamīns ir saīsinājis saaukstēšanās ilgumu, liecinot par tā bioloģisku efektu. C vitamīns ir svarīga imūnsistēmas uzturviela. Zems C vitamīna līmenis ir saistīts ar paaugstinātu infekcijas risku, savukārt smags deficīts var izraisīt komplikācijas no infekcijas slimībām.
Nogurums, nespēks, vājums
Jūs bieži vai pat visu laiku esat noguris. Viena no iespējamām pazīmēm, ka jums ir nepieciešams vairāk C vitamīna, ir nogurums. Ja visu laiku jūtaties noguris un pēdējā laikā neko neesat mainījis savā uzturā vai dzīvesveidā, tas var būt saistīts ar zemu C vitamīna līmeni organismā un skorbutu agrīnā stadijā. Tomēr nogurumam ir daudz iemeslu. Ja jūtaties noguris, apmeklējiet savu ārstu, lai veiktu izmeklēšanu un asins analīzi, lai noteiktu noguruma cēloni un to, vai jums ir nepieciešams vairāk C vitamīna.
Noguruma un slikta garastāvokļa pazīmes var parādīties pat tad, ja C vitamīna līmenis ir nedaudz zemāks līdz normālam, taču, uzņemot pietiekamu C vitamīna daudzumu, tās ātri izzūd.
Tieksme uz smaganu asiņošanu
C vitamīns ir spēcīgs antioksidants, kas palīdz novērst smaganu slimības. Kādā pētījumā atklājās, ka cilvēkiem ar zemu C vitamīna līmeni bija 1,16 reizes lielāka smaganu asiņošanas iespēja. Smaganu asiņošana var liecināt arī par skorbutu, C vitamīna deficīta slimību. Ja jums ir smaganu asiņošana, ēdiet vairāk ar C vitamīnu bagātu pārtiku, bet arī apmeklējiet savu zobārstu, lai izslēgtu smaganu slimības.
Jums viegli rodās zilumi
Ja esat pamanījis vairāk zilumu nekā parasti, iespējams, vainojams C vitamīna deficīts. Vitamīns veicina asins recēšanu un uztur ķermeņa audus spēcīgus. Ja jūsu sistēmā to nav pietiekami daudz, tas var izraisīt ātru zilumu parādīšanos pat pēc nenozīmīga sasituma. Tāpēc, ja ikdienas rutīnas darbības laikā jūs uzsitat kaut kur nelielus triecienus un tie atstāj zilumus, apsveriet iespēju palielināt C vitamīna devu. Var paiet dažas nedēļas, līdz jūsu organisms absorbē pietiekami daudz C vitamīna no pārtikas produktiem vai uztura bagātinātājiem. Zems trombocītu skaits ir vēl viens zilumu cēlonis, tāpēc veiciet pilnīgu pārbaudi un asins analīzi, pirms pieņemat, ka jums trūkst C vitamīna.
Palēlināta brūču dzīšana
Ja jums ir grūti vai ilgstoši dziedējamas brūces sagriezumiem vai citādiem ādas un zemādas bojājumiem, apsveriet iespēju savam uzturam pievienot vairāk C vitamīna. Pētījumi liecina, ka vairāk nekā puse pacientu, kuriem pēc operācijas saņēma lielas C vitamīna devas, atveseļojās ātrāk nekā tie, kuri šo papildus devu nelietoja. C vitamīns palīdz uzturēt veselīgu kolagēnu, proteīnu, kas uztur ādu gludu un elastīgu. Ja nav pietiekami daudz C vitamīna, jūs, novecojot, neražojat pietiekami daudz jauna kolagēna — tāpēc gados vecākiem cilvēkiem bieži ir grumbas uz sejas un rokām, arī brūces dzīst daudz, daudz lēnāk. Tātad, ja vēlaties jauneklīgu ādu (un kurš gan nevēlas?), pārliecinieties, ka saņemat daudz augļu, piemēram, kivi vai apelsīnus.
Sāpes locītavās
Locītavu sāpes ir viena no biežākajām C vitamīna deficīta pazīmēm. Tas var ietekmēt jebkuru locītavu, bet visbiežāk tas ir ceļos un gurnos. Kāpēc C vitamīna trūkums izraisa locītavu sāpes? C vitamīns palīdz veidot veselīgu kolagēnu locītavu virsmu darbības nodrošināšanai. Ja nelietojat pietiekami daudz, var ciest jūsu locītavas. Simptomi ir sāpīgas locītavas kustoties, stīvums, pietūkums un zilumi ap locītavām, kā arī sāpoši muskuļi vai cīpslas locītavu tuvumā. Ja jums ir šie simptomi, ir svarīgi apmeklēt ārstu, jo tos var izraisīt arī kaut kas cits, piemēram, viens no vairāk nekā 100 artrīta veidiem. Bet pārliecinieties, ka uzturā saņemat pietiekami daudz C vitamīna, lai jūsu locītavas būtu veselas,
Ādas izmaiņas
Ja jums ir C vitamīna deficīts, jums var būt dažas ādas izmaiņas, kuras ir viegli pamanīt.
Visbiežāk sastopamie zema C vitamīna līmeņa simptomi organismā ir:
- sarkani vai mainījušies plankumi uz ādas
- viegli rodas zilumi, īpaši vietās, kur parasti nav zilumu (piemēram, elkoņu iekšpuses)
- mutes kaktiņu sausums un plaisāšana
Šie simptomi parasti izzūd, palielinot devu. Ja nē, iespējams, ir cits iemesls. Jūs varat iegūt vairāk C vitamīna no tādiem pārtikas produktiem kā citrusaugļi un paprika vai no C vitamīna piedevām.
Pastāvīga (persistējoša) dzelzs deficīta anēmija
C vitamīna un dzelzs deficīta anēmija bieži rodas kopā. Dzelzs deficīta anēmijas pazīmes ir bālums, nogurums, apgrūtināta elpošana slodzes laikā, sausa āda un mati, galvassāpes un karotītes formas nagi (skat.vairāk). Zems C vitamīna līmenis var veicināt dzelzs deficīta anēmiju, samazinot dzelzs uzsūkšanos no augu izcelsmes pārtikas produktiem un negatīvi ietekmējot dzelzs metabolismu (skat.vairāk). C vitamīna deficīts palielina arī pārmērīgas asiņošanas risku, kas var veicināt anēmiju (skat. vairāk). Ja dzelzs deficīta anēmija turpinās ilgu laiku bez acīmredzamiem cēloņiem, var būt prātīgi pārbaudīt C vitamīna līmeni.
C vitamīna deficīts var palielināt dzelzs deficīta anēmijas risku, samazinot dzelzs uzsūkšanos un palielinot asiņošanas iespējamību.
Neizskaidrojams svara pieaugums
C vitamīns var palīdzēt aizsargāt pret aptaukošanos, regulējot tauku izdalīšanos no tauku šūnām, samazinot stresa hormonus un mazinot iekaisumu (skat. vairāk). Pētījumi ir atklājuši konsekventu saikni starp zemu C vitamīna uzņemšanu un lieko ķermeņa tauku daudzumu, taču nav skaidrs, vai tā ir cēloņsakarība. Interesanti, ka zems C vitamīna līmenis asinīs ir saistīts ar lielāku vēdera tauku daudzumu pat cilvēkiem ar normālu svaru (skat. vairāk). Lai gan ar lieko ķermeņa tauku daudzumu vien nepietiek, lai norādītu uz C vitamīna deficītu, to var būt vērts pārbaudīt pēc tam, kad ir izslēgti citi faktori.
Hronisks iekaisums un oksidatīvais stress
C vitamīns ir viens no svarīgākajiem organismā ūdenī šķīstošajiem antioksidantiem. Tas palīdz novērst šūnu bojājumus, neitralizējot brīvos radikāļus, kas var izraisīt oksidatīvo stresu un iekaisumu organismā. Oksidatīvais stress un iekaisums ir saistīti ar daudzām hroniskām slimībām, tostarp sirds slimībām un diabētu, tāpēc brīvo radikāļu līmeņa samazināšana, visticamāk, ir nepieciešama (skat.vairāk). Nepietiekama C vitamīna uzņemšana ir saistīta ar augstāku iekaisuma un oksidatīvā stresa līmeni, kā arī paaugstinātu sirds slimību risku (skat.vairāk). Vienā no pētījumiem atklāja, ka pieaugušajiem ar zemāko C vitamīna līmeni asinīs bija gandrīz par 40% lielāka iespēja 15 gadu laikā attīstīties sirds mazspējai nekā tiem, kuriem asinīs bija visaugstākais līmenis, lai gan viņiem nebija C vitamīna deficīta (skat. vairāk).
Regulāra antioksidantu, piemēram, C vitamīna, uzņemšana ir saistīta ar ieguvumiem veselībai, savukārt zems patēriņš var palielināt iekaisumu un oksidatīvo stresu.
C vitamīna deficīta ietekme uz citu vitamīnu vielmaiņu
Tā kā C vitamīna deficīts galvenokārt ir saistīts ar tā samazinātu uzņemšanu, problēmas skartajām personām var būt arī nepietiekama citu būtisku vitamīnu un minerālvielu uzņemšana. Pētījumos ir atklats, ka pacientiem ar C deficīta grupā arī B12 vitamīna, folātu, kalcija, cinka un dzelzs līmenis ir bijis ievērojami zemāks par normu. Turklāt C vitamīna loma dzelzs uzsūkšanā izraisa to, ka tie, kuriem ir skorbuts jeb cinga (slimība, ko izraisa ilgstošs askorbīnskābes (C vitamīna) trūkums organismā un kam raksturīgs, piemēram, nespēks, smaganu asiņošana, sāpes kaulos un locītavās), ir vairāk pakļauti asiņošanai un jo īpaši ir jānovērtē dzelzs deficīts.
Ārstēšana
Tieša C vitamīna aizstāšana ir standarta procedūra ar līdz 300 mg dienā bērniem un no 500 mg līdz 1000 mg dienā pieaugušajiem. C vitamīna palielinātu devu uzņemšana deficīta krīzes periodā ir viens mēnesis vai pēc klīnisko seku izzušanas. Alternatīvās ārstēšanas shēmas pieaugušajiem ietver no viena līdz 2 g līdz 3 dienām, kam seko 500 mg dienā vienu nedēļu un pēc tam 100 mg dienā līdz 3 mēnešiem. Papildus tūlītējai papildināšanai ir dzīvesveida izmaiņas, lai nodrošinātu pietiekamu C vitamīna uzņemšanu, iesakiet pārtraukt alkohola un tabakas lietošanu. Ja deficīta nav, dienas nepieciešamība ir līdz 45 mg dienā bērniem, 90 mg dienā vīriešiem, 75 mg dienā sievietēm un līdz 120 mg dienā sievietēm zīdīšanas periodā.
Zinātniski pamatoti C vitamīna lietošanas ieguvumi
Imunitātes stiprināšana
Antioksidantu vitamīni un mikroelementi (C, E vitamīni, selēns, varš un cinks) neitralizē iespējamos bojājumus, ko šūnu audos izraisa reaktīvās skābekļa sugas, un modulē imūno šūnu darbību, regulējot redoksjutīgos transkripcijas faktorus un ietekmē citokīnu un prostaglandīnu veidošanos.
C vitamīns. Saskaņā ar pārskatu, kurā piedalījās vairāk nekā 11 000 cilvēku, 1000–2000 mg C vitamīna uzņemšana dienā samazināja saaukstēšanās ilgumu par 8% pieaugušajiem un 14% bērniem.
C vitamīna piedevas nespēja samazināt saaukstēšanās gadījumu skaitu vispārējā populācijā, kas var liecināt, ka regulāra C vitamīna rutīna papildināšana nav nepieciešama. Tomēr C vitamīns var būt noderīgs cilvēkiem, kuri ir pakļauti kādiem smagākiem fiziskās slodzes periodiem. Regulāri papildu izmēģinājumi ir parādījuši, ka C vitamīns samazina saaukstēšanās ilgumu, taču tas netika atkārtots dažos veiktajos terapeitiskajos pētījumos. Tomēr, ņemot vērā C vitamīna konsekvento ietekmi uz saaukstēšanās ilgumu un smagumu regulārajos papildterapijas pētījumos, kā arī zemās izmaksas un drošību, saaukstēšanās pacientiem var būt lietderīgi individuāli pārbaudīt, vai C vitamīna terapeitiskā iedarbība ir labvēlīga viņiem.
Labākie C vitamīna avoti pārtikā
Ieteicamā C vitamīna dienas deva (RDI) ir 90 mg vīriešiem un 75 mg sievietēm. Smēķētājiem ieteicams patērēt papildus 35 mg dienā, jo tabaka samazina C vitamīna uzsūkšanos un palielina organisma uzturvielu izmantošanu.
Daži no labākajiem C vitamīna pārtikas avotiem (daudzums vienā tasē) ir:
- Acerola ķirsis: 2740% no RDI
- Gvajava: 628% no RDI
- Upenes: 338% no RAI
- Saldie sarkanie pipari: 317% no RDI
- Kivi: 273% no RDI
- Liči: 226% no RDI
- Citrons: 187% no RDI
- Apelsīni: 160% no RDI
- Zemenes: 149% no RDI
- Papaija: 144% no RDI
- Brokoļi: 135% no RDI
- Pētersīļi: 133% no RDI
Dabīgais C vitamīns vai sintezētā L-askorbīnskābe - kas ir labāks? Matrices efekts.
Runājot par C vitamīnu, ķīmijas valodā runājot, mums vienmēr ir darīšana ar L-askorbīnskābi gan dabīgā, gan sintezētā izcelsmes formā. Starp tām nav ļoti būtiskas atšķirības. Askorbīnskābe, t.i., C vitamīns no acerolas ekstrakta vai no citroniem, asajiem pipariem u.c. ir ķīmiski 100% tieši tāda pati molekula kā sintētiski (t.i. no glikozes) ražotajam C vitamīnam. Pati molekula ir tieši tāda pati. Atšķirības starp "dabīgo" un "sintētisko" pastāv tikai tā sauktajā matricas efektā, t.i., tāpēc, ka no augiem iegūtais C vitamīns vienmēr satur arī papildu augu sastāvdaļas, sava veida matrici. Ir arī citas C vitamīna formas un veidi.
Dažādie C vitamīna veidi:
⦁ Sintētiskā askorbīnskābe
⦁ Minerālu askorbāti
⦁ Askorbīnskābe ar bioflavonoīdiem
⦁ Liposomālais C vitamīns
⦁ Pilnvērtīgs C vitamīns
Kas ir skaidrs: C vitamīna biopieejamību tomēr ietekmē šie papildu augu komponenti, jo C vitamīnam ir jābūt brīvi izšķīdinātā veidā, lai tas uzsūktos caur specifiskiem receptoriem un/vai glikozes receptoriem. Daļēji augu sastāvdaļas var aizsargāt C vitamīnu zarnās (kā to var darīt E vitamīns), daļēji tie palēnina tā uzsūkšanos, jo bloķē dažus receptorus.
Sintētiskā askorbīnskābe
C vitamīns, saukts arī par askorbīnskābi, tika atklāts 1912. gadā, izolēts 1928. gadā un pirmo reizi sintezēts 1933. gadā. Līdz 1960. gadiem Ķīna masveidā ražoja šī vitamīna sintētisko versiju un lielāko daļu C vitamīna piedevu daudzumu. Tirgū galvenokārt ir pieejamas šīs lētās, ķīmiski ražotās formas. Bieži vien sintētiskā askorbīnskābe tiek iegūta no ģenētiski modificētas kukurūzas un apstrādāta ar daudzām ķīmiskām vielām, piemēram, acetonu (jā – tāpat, kā nagu lakas noņēmējs). Ne tikai tas, kā teikts jau tās nosaukumā, ka askorbīnskābe ir skāba un cilvēki ar jutīgu kuņģi bieži nepanes šo uzturvielu formu. Lai gan sintētiskā askorbīnskābe ir ķīmiski identiska dabā sastopamajam C vitamīnam, pastāv būtiskas atšķirības, kas tās atšķir.
Minerālie askorbāti
Askorbīnskābes minerālsāļi, piemēram, nātrija askorbāts, kalcija askorbāts, kālija askorbāts vai magnija askorbāts, ir piedevas, kas saista sintētisko askorbīnskābi ar minerālu. Šie minerālu askorbāti ir mazāk skābi, tāpēc tiek uzskatīti par "buferētiem". Šī iemesla dēļ minerālu askorbātus bieži iesaka cilvēkiem, kuriem ir kuņģa darbības traucējumi no vienkāršas, sintētiskās askorbīnskābes.
Askorbīnskābe ar bioflavonoīdiem
Bioflavonoīdi jeb flavonoīdi ir dabiski savienojumi, kas atrodami augos. Lielākā daļa ar C vitamīnu bagāto augļu un dārzeņu ir pilni ar šiem labvēlīgajiem dabīgajiem savienojumiem. Tā kā tie ir antioksidanti, tāpat kā C vitamīns, tiek uzskatīts, ka tie uzlabo piedevas efektivitāti. Diemžēl lielākā daļa C vitamīna piedevu ar bioflavonoīdiem ir vienkārši sintētiska askorbīnskābe ar dažiem arī sintezētiem flavonoīdiem. Tos bieži pārdod kā “dabiskus”. Tomēr, ja vitamīns ir atzīmēts kā “dabisks”, tajā jāietver tikai 10% no faktiskajām dabīgām augu izcelsmes sastāvdaļām. Pārējie 90% var būt sintētiski — kā tas bieži notiek ar šāda veida uztura bagātinātājiem. Daudz efektīvāk ir izmantot dabīgos bioflavonoīdu avotus un tos kombinēt ar askorbīnskābi. Rezultātā uzlabojās ne tikai C vitamīna uzsūkšanās, bet arī to bioizmantojamība organismā, t.sk., paildzinās to efektīvā darbība, nodrošinot vienmērīgu un ilgstošu ietekmi uz imūnsistēmas darbību un veicinot normālas fizioloģiskas funkcijas.
Liposomu C vitamīns
Liposomālais C vitamīns ir vēl viena šīs būtiskās uzturvielas forma, kas sajauc sintētisko askorbīnskābi vai minerālu askorbātu ar augu eļļu. Ideja ir tāda, ka tauki palīdz uzsūkties askorbīnskābei.
Pilnvērtīgs C vitamīns
Visas iepriekš minētās C piedevas ir izgatavotas, izmantojot sintētisko askorbīnskābi, kā pamata sastāvdaļu. Pilnvērtīgākā C vitamīna piedeva ir iegūta tikai no augiem.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Jo veseli pārtikas produkti satur daudz vairāk nekā tikai askorbīnskābi. Dabiskā askorbīnskābe vienmēr ir saistīta ar daudziem citiem savienojumiem, lai kur tā atrastos dabā. Daudzus ieguvumus veselībai, ko mēs saistām ar C vitamīnu, nodrošina ne tikai askorbīnskābe, bet arī daudzu fitoelementu, tostarp bioflavonoīdu, polifenolu, katehīnu, antocianīnu, rutīna un enzīmu, sinerģiska mijiedarbība.
Veseluma sinerģija
Vairāki pētījumi par sintētiskās askorbīnskābes antioksidantu aktivitāti un aizsargājošo iedarbību salīdzinājumā ar pārtiku, kas bagāta ar C vitamīnu, ir par labu pārtikas avotiem. Slavenajā 2007. gada pētījumā British Journal of Nutrition pētnieki pētīja sintētiskā C vitamīna (150 mg) un asins apelsīnu sulas (kas satur 150 mg C vitamīna) ietekmi uz oksidatīvo stresu. Statistiski nozīmīgs izturības pret oksidatīviem bojājumiem pieaugums tika mērīts testa subjektiem, kuri norija asins apelsīnu sulu. Tā kā C vitamīns augļos tiek piegādāts pārtikas savienojumu matricā, autori ierosina, ka šādi savienojumi var darboties sinerģiski ar C vitamīnu, lai nodrošinātu aizsargājošu efektu.
Noslēgumā par C vitamīna lomu veselības uzturēšanā
Tā kā cilvēki nevar paši ražot C vitamīnu vai uzglabāt to lielos daudzumos, tas ir regulāri jālieto, lai novērstu deficītu, ideālā gadījumā izmantojot svaigus augļus un dārzeņus. Ir daudz deficīta pazīmju un simptomu, no kuriem lielākā daļa ir saistīti ar kolagēna ražošanas traucējumiem vai nepietiekamu antioksidantu patēriņu. Dažas no pirmajām deficīta pazīmēm ir nogurums, sarkanas smaganas, viegli radušies zilumi un asiņošana, locītavu sāpes un raupja, krunkaina āda. Trūkumam progresējot, kauli var kļūt trausli, var veidoties nagu un matu deformācijas, brūču dzīšana var aizņemt ilgāku laiku un vairāk var ciest tieši imūnsistēma. Var būt arī citas pazīmes, kā iekaisums, dzelzs deficīta anēmija un neizskaidrojams svara pieaugums , tam visam ir jāpievērš uzmanība. Par laimi, deficīta simptomi parasti tiek novērsti, tiklīdz tiek atjaunots C vitamīna līmenis.
Produkti, kuros C vitamīns ir dažādās formās ar noteiktiem mērķiem veselības stāvokļa uzlabošanā
Comments are closed.