Aknu veselība un darbības traucējumi

Kas ir aknas?

Aknas ir lielākais iekšējais orgāns, kas atbild par simtiem dažādu funkciju – sākot no cīņas ar infekcijām un beidzot ar nozīmīgu olbaltumvielu un hormonu sintēzi. Tādēļ ir ļoti būtiski saglabāt veselas aknas.

Aknu veselība

Aknu funkciju traucējumi un slimības joprojām ir sabiedrības veselības problēmu centrā visā pasaulē

Agrīnās civilizācijas aknas uzskatīja par dvēseles avotu, pirms mūsdienu medicīna un kultūra pacēla sirdi dzīves centrā.  Lai gan sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais nāves un invaliditātes cēlonis Eiropā, aknu slimības turpina būt nozīmīgākas un tagad ir otrais galvenais iemesls, kāpēc Eiropā tiek zaudēti darbaspējīgie gadi.  Salīdzinot ar aknām, nevienu citu orgānu tā neietekmē daudzās slimības, kuru kontrole un profilakse ir atkarīga no sabiedrības veselības politikas un indivīda personīgi.

Aknu anatomija un fizioloģija

Aknas ir liels, gaļīgs orgāns vēdera dobuma labajā pusē. Gandrīz 1,5 kilogramu smagas, aknas ir sarkanbrūnas un pēc taustes līdzīgas gumijai. Parasti aknas nevar sataustīt, jo tās aizsargā ribu loks.
Aknām ir divas lielas daļas – labā un kreisā daiva. Žultspūslis atrodas zem aknām, kopā ar daļu aizkuņģa dziedzera un zarnu. Aknas un šie orgāni darbojas kopā, sagremojot, uzsūcot un pārstrādājot uzturu. Asinis aknām tiek piegādātas divos veidos:
¾ ar skābekli bagātinātas asinis ieplūst no aknu artērijas,
¾ ar barības vielām bagātinātas asinis ieplūst no aknu vārtu vēnas.

Aknu daiviņas veidotas no parenhīmas šūnām, t. i., hepatocītiem, un neparenhīmas šūnām. Atšķirībā no hepatocītiem, kas aizņem gandrīz 80% aknu tilpuma un veic vairumu aknu funkciju, neparenhīmas aknu šūnas, kas ir tikai 6,5% aknu tilpuma, bet 40% kopējā aknu šūnu skaita, atrodas audu sinusoidālajā daļā.

Aknu funkcijas

Aknas regulē vairumu ķīmisko vielu līmeni asinīs un izdala šķidrumu, ko sauc par žulti un kas palīdz izvadīt  atkritumvielas no aknām. Visas asinis, kas izplūst no kuņģa un zarnām, iziet cauri aknām. Aknas apstrādā šīs asinis un šķeļ barības vielas un zāles līdz vielām, ko pārējais organisms var vieglāk izmantot. Aknām atklāts vairāk nekā 500 dzīvībai svarīgu funkciju.

Dažas labāk zināmās un svarīgākās funkcijas:

Esenciāli svarīgu vielu ražošana. Aknas nepārtraukti ražo žulti. Tā ir ķīmiska viela, kas palīdz pārvērst taukus enerģijā, ko izmanto organisms. Žults ir nepieciešama gremošanas procesam. Aknas ražo arī albumīnu. Tas ir asins proteīns, kas palīdz pārnēsāt hormonus, zāles un taukskābes visā organismā. Aknas ražo arī lielāko daļu vielu, kas palīdz asinīm sarecēt pēc traumas.

Bilirubīna metabolisms. Aknas palīdz organismam atbrīvoties no bilirubīna, vielas, kas atrodama žultī. Tas notiek sarkano asins šūnu sadalīšanās rezultātā. Pārāk daudz bilirubīna organismā var izraisīt dzelti. Tā vizuāli izpaužās ar ādas un acu baltuma dzelti.

Slāpekļa galaprodukti. Amonjaks ir toksisks olbaltumvielu metabolisma blakusprodukts. Aknas pārvērš amonjaku par urīnvielu, kas pēc tam tiek izvadīts ar urīnu.

Šlakvielu pārstrāde un detoksikācija. Ja organisms uzņem potenciāli toksisku vielu, piemēram, alkoholu vai zāles, aknas palīdz tās izmainīt, ta mazinot toksicitāti un izvadīt no ķermeņa. Zāles, alkohols, tiek filtrēti caur aknām. Tos neitralizē vai pārvērš citās formās ar īpašiem fermentiem.

Holesterīna sintēze. Apmēram 70% no kopējā holesterīna daudzuma tiek sintezēts aknās.

Imūnās atbildes reakcijas kontrole. Pretošanās infekcijām, izstrādājot imūnfaktorus un izvadot no asinīm baktērijas. Kad baktērijas, vīrusi un citi kaitīgi mikroskopiskie organismi nonāk organismā, specializētās aknu šūnas var tās atrast un iznīcināt.

Cukura (glikozes) līmeņa uzturēšana. Aknas palīdz organismam uzturēt veselīgu cukura līmeni asinīs. Aknas pārvērš ogļhidrātus glikozē, lai iegūtu tūlītēju enerģiju. Tas arī pārvērš glikozi uzglabājamā formā (glikogēnā). Kad cukura līmenis asinīs pazeminās, glikogēns atkal tiek pārveidots par glikozi.

Galvenie fakti par aknām un to bojājumiem

1) Aknas ir dzīvībai svarīgs orgāns (bez aknām var izdzīvot 24 stundas);
2) caur aknām izplūst 30% cauri sirdij vienā minūtē izsūknēto asiņu;
3) aknas piedalās gandrīz visos bioķīmiskajos procesos, kas nodrošina augšanu, cīņu ar slimībām, barības vielu piegādi, enerģijas piegādi, kā arī veicina vairošanos;
4) vairāk nekā 75% jeb trīs ceturtdaļas aknu audu ir jābūt bojātiem, lai izpaustos to funkcijas pavājināšanās. Tāpēc simptomi parasti nav jūtami;
5) aknas ir vienīgais mūsu orgāns, kas spēj viegli aizstāt bojātās šūnas, taču, ja zaudēts pārāk daudz šūnu, aknas vairs nespēj veikt savu darbu organismā;
6) aknas var tikt bojātas vairākos veidos: iekaisums, žultsceļu aizsprostojums, triglicerīdu uzkrāšanās (steatoze), ķīmisku vielu (arī zāļu un alkohola) un minerālvielu izraisīts aknu audu bojājums, patoloģisku šūnu infiltrācija;
7) biežākie aknu bojājuma simptomi sākumstadijās ir ļoti nespecifiski – tie var būt nespēks vai liels nogurums, iedvesmas trūkums, reizēm nieze (ko parasti nesaista ar aknu bojājumu);
8) ciroze ir vēlīnas stadijas aknu slimība. Normālās aknu šūnas aizstāj saistaudi, kas nespēj veikt aknu funkcijas

Aknu slimības

Lielākā daļa cilvēku neapzinās, cik lielu negatīvo iesapidu uz aknu veselību atstāj ikdienas kaitīgie ieradumi. Aptuveni 85% pieaugušo ir aknu bojājumi. Tas ir tādēļ, ka manāmi simptomi, kas liecinātu par aknu darbības traucējumiem parasti izpaužas tikai tad, kad bojājums ir skāris 75% no aknas.

Ir daudz dažādu veidu aknu slimību, ko var izraisīt infekcijas, iedzimtas slimības, aptaukošanās un nepareiza alkohola lietošana. Laika gaitā aknu slimības var izraisīt paša orgāna rētošanos un izraisīt nopietnākas komplikācijas. Pastāv vairāki bieži sastopamu aknu slimību simptomi, tostarp dzelte, aknu mazspēja un aknu palielināšanās.

Pie biežākiem aknu slimību veidiem pieder:

Alkohola izraisītas aknu slimības. Šīs slimība ir pārmērīgas alkohola lietošanas rezultāts. Liela daļa cilvēku lieto alkoholu, un lielākajai daļai tā rezultātā neattīstās aknu slimības. Tomēr tie, kuri turpina pārmērīgi lietot alkoholu, var tikt izraisīti aknu bojājumi - aknu taukaina hepatoze, aknu ciroze. Taukainā akna ir visizplatītākais no alkohola izraisītajiem aknu darbības traucējumiem. Tauki uzkrājas aknu šūnās, izraisot šūnu paplašināšanos (steatozi) un dažkārt arī šūnu bojājumus (steatohepatītu). Tas var izraisīt neatgriezenisku bojājumus aknās - cirozi. Līdzīgas izmaiņas vērojamas arī cilvēkiem, kuri nelieto pārmērīgi daudz alkohola, bet kuriem ir liekais svars, aptaukošanās vai cukura diabēts. Aknas palielinās, izraisot diskomfortu vēdera augšējā labajā pusē.

Holestāze. Tas notiek, ja ir ierobežota vai bloķēta žults plūsma no aknām. Holestāzi var izraisīt noteiktas zāles, ģenētiski faktori vai pat grūtniecība. Tas var notikt arī nosprostojuma dēļ, ko izraisa audzējs vai žultsakmeņi, kas iestrēguši zarnu trakta sistēmā.

Ciroze. Aknās ilgstošas tauku uzkrāšanās un hroniska iekaisuma dēļ pakāpeniski ir izveidojušies un izgulsnējušies saistaudi, līdz ar ko mainās aknu struktūra un tiek progresējoši traucēta aknu funkcija. Aknu šūnas iet bojā un vairs neatjaunojas, tādēļ izzūd aknu spēja kā organisma lielākajai laboratorijai veikt savas galvenās darbības – fermentu, olbaltumvielu, recēšanas faktoru, žults ražošanu, kā arī organisma attīrīšanu no toksiskajām vielām. Ja aknu filtrs nestrādā, kaitīgie produkti nonāk smadzenēs un cilvēkam parādās apziņas traucējumi jeb encefalopātija, kas noved līdz pat komai. Smaga alkohola lietošana un vīrusi, piemēram, hepatīts, ir bieži sastopami cirozes cēloņi. Slimību var izraisīt arī diabēts, imūnsistēmas problēmas un ģenētiskas slimības.

Hepatīts. Šis ir jebkura aknu patoloģiska stāvokļa vispārējs nosaukums, kas saistīts ar aknu iekaisumu. Ir daudz dažādu aknu iekaisuma veidu. Dažreiz pārmērīga alkohola, narkotiku vai toksīnu lietošana izraisa hepatītu. Hepatīts var izraisīt aknu mazspēju, aknu vēzi un citus dzīvībai bīstamus stāvokļus.

Bezalkoholiskā taukaino aknu slimība. Taukainā akna jeb aknu steatoze ir visbiežāk sastopama aknu slimība, kas notiek, ja aknās veidojās tauku atlieku nogulsnējums. Nogulsnes neļauj aknām pareizi darboties un izvadīt toksīnus no organisma. Tā ir potenciāli progresējoša aknu slimība, kas var izraisīt cirozi, hepatocelulāru karcinomu, aknu transplantāciju un nāvi. Bezalkoholiskā taukaino aknu slimiba var būt saistīta arī ar ekstrahepatiskām (ārpus aknām) izpausmēm, piemēram, hronisku nieru slimību, sirds un asinsvadu slimībām un miega apnoja.

Aknu slimību simptomi

Aknu slimības simptomi ir atkarīgi no konkrēta traucējuma, bet vairums gadījumu var ietvert:

dzelte (āda vai acs baltumi kļūst dzelteni)

  • tumšs urīns
  • slikta dūša
  • vemšana
  • caureja
  • apetītes zudums
  • svara zudums
  • vispārējs savārgums
  • drudzis
  • uzpūsts vēders,
  • pietūkušas potītes
  • sāpes vēderā augšējā labajā pusē
  • anēmija
  • vemšana ar asinīm vai melni izkārnījumi (nozīmē izmainītas asinis)
  • psihiskā stāvokļa izmaiņas
  • izmainīts miega režīms (nomodā naktī), apjukums, miegainība.
Galvenie, jeb biežākie iemesli, kas var izraisīt aknu saslimšanu:

Vīrusu infekcijas: A hepatīts, B hepatīts un C hepatīts ir vīrusu infekcijas izraisītas slimības.

Problēmas ar imūnsistēmu: ja imūnsistēma kļūdaini uzbrūk aknām, tā var izraisīt autoimūnas aknu slimības. Tie ietver primāro žults holangītu un autoimūno hepatītu.

Iedzimtas slimības: dažas aknu problēmas attīstās īpaša ģenētiska stāvokļa dēļ (tāds tiek mantots no saviem vecākiem). Iedzimtas aknu slimības ietver Vilsona slimību un hemohromatozi.

Onkoloģija.Vēzis: ja aknās vairojas patoloģiskas šūnas, var attīstīties audzēji. Šie audzēji var būt labdabīgi (nevēža) vai ļaundabīgi (aknu vēzis).

Pārāk liels toksīnu patēriņš: Plašāk izplatītais aknu toksīns ir akohols, kas var izraisīt taukaino aknu slimību un aknu cirozi. Par toksīnu tas kļūst tajā mirklī, kad ir pārmērīgs konkrētam indivīdam. Lai gan ir ļoti populāri kalkulēt nekaitīgās alkohola devas, vienotības šajā sakara nevar būt, jo tas ir ļoti individuāli. Pastāv vesela virkne citu toksisku vielu, kas pat ļoti niecīgos daudzumos ir spējīgas neatgriezeniski sabojāt aknas. 

Bezalkoholiskā taukaino aknu slimība rodas, patērējot pārāk daudz taukvielu. Kļūst arvien izplatītāks, jo palielinās aptaukošanās un pasliktinās diabēta rādītāji.

Aknu slimību profilakse

Aknu unikālā reģenerācijas spēja

Aknas ir unikālas ar to, ka tās ir vienīgais orgāns, kurš spēj pilībā atjaunoties. Tādēļ laikus uzsākot ārstēšanos ir iespēja pilnībā atjaunot aknas un izvairīties no tādām smagām komplikācijām kā aknu ciroze vai aknu mazspēja.

Labākais veids, kā cīnīties ar aknu slimību rašanos, ir izvairīšanās no to izraisošiem faktoriem. Nevienam nepatīk profilakse, jo tā parasti nedod tūlītējus, "taustāmus" rezultātus. Tomēr tieši aknas ir visjūtīgākās pret dažādām pārmērībām vai kļūdām.

Saglabājiet veselīgu svaru

Ja jums ir aptaukošanās vai pat neliels liekais svars, jums draud taukainā akna, kas var izraisīt bezalkoholisko taukaino aknu slimību (taukainā hepatoze), kas ir viena no visstraujāk augošajām aknu slimības formām. Svara samazināšanai var būt ļoti svarīga loma, palīdzot samazināt aknu tauku saturu.

Sabalansēta diēta ar ierobežotu kaloriju daudzumu
Fiziskās aktivitātes
Izvairieties no toksīniem
Lietojiet alkoholu atbildīgi
Izvairieties no nelegālo narkotiku lietošanas
Izvairieties no nesterīlām adatām
Saņemiet medicīnisko palīdzību, ja esat pakļauts saskarei ar svešām asinīm
Nekoplietojiet personīgās higiēnas priekšmetus
Praktizējiet drošu seksu
Mazgājiet rokas
Izpildiet zāļu lietošanas instrukciju
Vakcinējieties

Aknu slimību ārstēšanas iespējas

Katrs aknu slimību veids ir specifiski ārstējams, papildus arī aizsargājot un veicinot aknu funkciju, mazinot turpmāku bojājumu un komplikācijas. Laicīga jebkuras aknu slimības ārstēšana novērš aknu bojājuma progresēšanu līdz cirozei.

 

Hepatocītu membrānu stabilizācija

Membrānas stabilizācija efektīvi kavē hepatocītu morfoloģisko deģenerāciju, kas novērota kontrolgrupas kultūrās, piemēram, šūnu virsmas palielināšanos, citoplazmas degranulāciju un vairāku kodolu veidošanos. Šī iedarbība palēnina aknu fibrozes progresēšanu.
Zāles: Silymarin, esenciālie fosfolipīdi, antioksidanti

Aknu funkcijas uzlabošana (detoksikācija)
Iekaisuma apturēšana, īpaši, stimulējot makrofāgus
Aknu pārstādīšana un reģenerācija

Hepatoprotektori (preparāti, kas pasargā aknas)

Zāles, kas aizsargā aknas no eksogēnu vai endogēnu faktoru bojājošās iedarbības un/vai paātrina to normālo atjaunošanos. Hepatoprotektoru grupa ir ļoti neviendabība un ietver dažādu ķīmisko grupu vielas ar dažādu iedarbību uz vielmaiņas procesiem.


Hepatoprotektoru iedalījums

1) pēc izcelsmes un ķīmiskā sastāva:

- augu izcelsmes zāles
- fosfolipīdi – hepatocītu šūnas membrānas sastāvdaļa
- aminoskābes un to atvasinājumi
- vitamīni
- antioksidanti un vitamīniem līdzīgas zāles
-  citas
2) pēc darbības veida
- hepatocītu membrānu stabilizatori
- uzlabo aknu atindējošo darbību (samazina amonjaka jonu skaitu)
- antioksidanti
- pretiekaisuma līdzekļi
- reģenerācijas stimulatori
3) pēc darbības ilguma (ātruma)
- ātras iedarbības (iedarbība pēc 24 stundām)
- ēēnas iedarbības (iedarbība pēc 4–6 nedēļām)

Augu izcelsmes dabas vielas, kas var palīdzēt aknu darbības traucējumu gadījumos.

Ir minēti vairāki dabīgas izcelsmes augu valsts līdzekļi, kurus  iesaka lietot, lai uzlabotu aknu veselību, kas ir orgāns, kas atbild par toksīnu izvadīšanu no organisma. Patiešām, daži zinātniski pētījumi liecina, ka daži augi var palīdzēt cīnīties ar aknu darbības traucējumiem, piemēram, cirozi (aknu rētošanās un saistudu veidošanās aknās) vai infekcijām, piemēram, B hepatītu un C hepatītu (aknu iekaisuma cēloņiem).

Saskaņā ar zinātnisku pētījumu, kas publicēts 2001. gadā, mārdadzis (Silybum marianum)  var būt noderīgs cilvēkiem ar aknu cirozi (1). Analizējot piecus klīniskos pētījumus (kopā ar 602 pacientiem ar cirozi), pētnieki konstatēja, ka ārstēšana ar mārdadzi var ievērojami samazināt ar aknām saistīto mirstību. 2005. gada pētījumu pārskatā tika aplūkoti vairāki klīniskie pētījumi, kuros tika pārbaudīti mārdadža efektivitāte  B un C hepatīta ārstēšanā (2).  Lai gan autori neatrada pierādījumus, ka mārdadzis var palīdzēt atbrīvoties no jebkāda veida hepatītu izraisoša vīrusa, daži pētījumi liecina, ka mārdadzis var palīdzēt novērst iekaisumu, kas saistīts ar C hepatītu, un aizsargā aknu šūnas no bojājumiem.

1. Saller R, Meier R, Brignoli R. The use of silymarin in the treatment of liver diseases. Drugs. 2001;61(14):2035-63. doi:10.2165/00003495-200161140-00003

2. Mayer KE, Myers RP, Lee SS. Silymarin treatment of viral hepatitis: a systematic review. J Viral Hepat. 2005;12(6):559-67. doi:10.1111/j.1365-2893.2005.00636.x

Pienene Taraxacum officinale tiek bieži izmantota dažādu aknu slimību profilaksei vai akūtai palīdzībai, jo tā ir bagātīgs fitoķīmisko vielu avots ar daudzpusīgu iedarbību pret aknu bojājumiem (1).

Pieneņu ekstraktam piemīt pretiekaisuma iedarbība, tās sastāvā esošie oligofruktāniem ir prebiotiskā iedarbība, inhibējošā iedarbība pret lipopolisaharīdu izdalīšanos un tukšā dūšā izraisītu adipozo faktoru. Gremošanas enzīmi un pastiprinošā lipoģenētiskā iedarbība samazina lipīdu uzkrāšanos un aknu iekaisumu, kas tieši vai netieši uzlabo aknu funkcijas. 

Pienene ir zinātniski pārbaudīta pētījumos uz dzīvniekiem pret dažādu medikamentu un ķīmisku vielu izraisītām hroniskām aknu slimībām (3).

1. Protective Effects of Taraxacum officinale L. (Dandelion) Root Extract in Experimental Acute on Chronic Liver Failure. 2021 Apr; 10(4): 504.

2. Hepatoprotection by dandelion (Taraxacum officinale) and mechanisms. Year : 2020, Volume : 10, Issue : 1,Page : 1-10. Asian Pacific Journal of Biomedicne 

3. Hepatoprotective properties of Dandelion: recent update. Journal of Applied Pharmaceutical Science Vol. 6 (04), pp. 202-205, April, 2016

Holīna bitartrāts aktivē aknu darbību un nodrošina normālu tauku un homocisteīna metabolismu (1, 2, 3). Holīns organismā pārsvarā ir fosfolipīdu veidā, kas pārvieto taukus un holesterīnu no aknām uz citām ķermeņa daļām, kur tas ir nepieciešams (1, 4). Ja holīna trūkst, tauki uzkrājas aknās, kas var izraisīt aknu bojājumu (5, 6, 7, 8).

1. Blusztajn JK. Choline, a vital amine. Science 1998; 281(5378)794-795.
2. SH. Choline and phosphatidylcholine. In: Shils M, Olson JA, Shike M, Ross AC, eds. Modern Nutrition in Health and Disease, 9th ed. Baltimore:
Williams & Wilkins, 1999;513-523.
3. Zeisel SH. Choline: an essential nutrient for humans. Nutrition 2000;16(7-8):669-671.
4. Food and Nutrition Board, Institute of Medicine. Choline. In: Dietary Reference Intakes for Thiamin, Riboflavin, Niacin, Vitamin B6, Vitamin
B12, Pantothenic Acid, Biotin, and Choline. Washington, D.C.: National Academy Press, 1998:390-422.
5. Gerhard GT, Duell PB. Homocysteine and atherosclerosis. Curr Opin Lipidol 1999;10(5):417-428.
6. Zeisel SH, Blusztajn JK. Choline and human nutrition. Annual Rev Nutr 1994;14:269-296.
7. Fischer LM, daCosta KA, Kwock L, et al. Sex and menopausal status influence human dietary requirements for the nutrient choline. Am J Clin
Nutr 2007;85(5):1275-1285.
8. Resseguie M, Song J, Niculescu MD, da Costa KA, Randall TA, Zeisel SH. Phosphatidylethanolamine N-methyltransferase (PEMT) gene
expression is induced by estrogen in human and mouse primary hepatocytes. FASEB J 2007;21(10):2622-2632.