Šogad vasara šķiet, bija tik gara, kā vēl nekad – no maija līdz pat septembra beigām, bet nu ir pienācis rudens. No rīta zeme ir ietīta miglas vālos, gaisā dzirdama gājputnu sakliegšanās un kokiem krāsojas lapas – bērzi tērpjas zelta apmetņos, kļavas pieskaņojas saulrieta krāsām, bet pīlādžu lapas sacenšas ar ogām par to, kuras būs košākas. Cik skaista ir Latvija rudenī! Šo burvību vislabāk izbaudīt esot dabā, tāpēc aplūkosim 5 vietas, kur aizbraukt brīvdienās rudenī.
Tērvete
Kad lapas krāsojas, ir laiks dodies uz Tērveti! Uzkāpt pilskalnos un mirkli pakavēties – skats no tiem ir elpu aizraujošs, gluži kā glezna bez rāmja. Kad pilskalni “iekaroti”, jāaiziet līdz Tērvetes Staburagam, uz kuru ved koka taka, kas vijas caur mežu. Vislabākais skats uz to ir tieši lapkritī, jo tad zaļais lapu aizkars neaizsedz tā skaistumu. Tērvetes apskatei jāatvēl visa diena, jo maršrutā var iekļaut gan dabas parku “Tērvete”, gan Annas Brigaderes memoriālo muzeju “Sprīdīši” un tā apkārtni. Dodoties pastaigā pa Tērveti jārēķinās gan, ka lai sasniegtu vislabākos skatpunktus, nāksies daudz kāpt un staigāt, bet daudzviet taku malās ir soli uz kuriem var pasēdēt un atpūšoties izbaudīt skaisto dabu.
Alūksnes pils parks
Burvīga pastaigu vieta, kur vērot krāšņo rudeni ir Alūksnes pils parks, ko sāka veidot 18. gadsimtā, kad barons Oto Hermanis fon Fītinghofs iegādājās zemi ap Alūksnes ezeru. Parkā joprojām aug ozoli, kas stādīti pirms trim gadu simtiem, – varen lieli un resni. Oto dēlam Burhardam fon Fītinghofam parks bija sirdslieta – viņa valdīšanas laikā tas kļuva par vienu no sugām bagātākajiem dendroloģiskajiem parkiem Baltijā. Pils parks ir sakopts, te ir platas takas, norādes uz apskates objektiem – paviljoniem, putnu māju, granīta obelisku, strūklakām un arī fon Fītinghofu dzimtas mauzoleju, kas savulaik bija pamatīgi izpostīts, bet nu ir atjaunots, tāpat kā daudzas citas parka būves. Te ir soliņi, kur atpūsties, kā arī liela augu daudzveidība. Ja ir vēlēšanās, parku var baudīt arī no ezera puses, kur teju pie katra apskates objekta ir laivu piestātne. Noteikti jāuzkāpj arī Tempļakalnā no kura paveras elpu aizraujoša ainava – spīd saule, ezerā virmuļo miljoniem mazu dimantiņu, un zem tiem rudens iekrāso koku atspulgus… Tik skaisti, tik rudenīgi.
Teirumnīku purva taka
Daudzi zina Latvijā lielāko ezeru Lubānu, bet iespējams tikai retais ir dzirdējis, ka turpat netālu atrodas Teirumnīku purvs un Teirumnieku ezers. Cauri purvam un gar ezeriņu vijas 800 metru garumā koka laipu taka, kas ļauj izbaudīt šīs vietas krāšņumu. Starp citu te ir ierīkota atpūtas vieta ar soliņiem un vieta ugunskuram, tāpēc droši līdzi var ņemt uzkodas. Ideāla vieta, kur baudīt neskarto dabu, vērot putnus un paslēpties no pilsētas trokšņa.
Slutišķu gravas taka un Dinaburgas pils taka
Ja ir vēlme kārtīgi izkustēties un redzēt, kāda Daugava izskatījās, pirms uz tās tika uzceltas hidroelektrostacijas, jādodas uz Augšdaugavas novada Slutišķu gravas taku. Tā stiepjas 2 kilometru garumā un vijas gar gleznainās Daugavas krastu. Pirms došanās pārgājienā rūpīgi jāizpēta maršruts, jo šeit ir 2 takas – viena sarežģītāka, otra vieglāka – un jāizvēlas savām spējām piemērotākā. Sākot iet no takas sākumpunkta pie Slutišķu kraujas var aiziet līdz pat Slutišķu vecticībnieku ciemam, kur izvietota Naujenes novadpētniecības muzeja etnogrāfiskā brīvdabas nodaļa “Slutišķu vecticībnieku lauku sēta”, kurā var iepazīties ar vecticībnieku dzīvi. Ja jau reiz uz šo pusi ir atbraukts, ir vērts doties arī uz netālu (aptuveni 15 km) esošo Dinaburgas pils taku. Lai redzētu šīs vietas burvību, nāksies uzkāpt Naujenes pilskalnā, no kurienes paveras elpu aizraujošs skats uz Daugavas lokiem. Agrāk šajā vietā slējās varenā Dinaburgas pils, no kuras saglabājušās vien dažas drupu paliekas. Par to kāda pils izskatījās vēsta pils makets, kas atrodas pilskalnā. Dinaburgas pilskalna taka ir 1 kilometru gara un tajā ir daudz tiltiņu, laipu un ap 300 pakāpienu, kā arī skatu platforma, no kuras vērot rudenīgo ainavu.
Žibgravas veselības taka
Uz Alsungu, protams, var braukt pēc sklandraušiem un citiem Suitu sievu našķiem, bet tur var arī doties, lai baudītu rudens krāsas Žibgravas veselības takā. Tā ir pusotru kilometru gara un vijas pa paugurainu meža reljefu. Īpaši gleznainu šo taku padara Kauliņa upīte, kas plūst tai cauri. Lai iet būtu interesantāk, uz katra no informatīvajiem stendiem, kas izvietoti visas takas garumā, izvietoti īpaši uzdevumi un mīklas un sniegta informācija par apkārtējo vidi un arī par suitu dzīvi, kultūru un dialektu. Pastaigā uz Žibgravas veselības taku vēlams doties sausā laikā, jo mitrumā taka mēdz kļūt dubļaina un krāsainās lapas nevis čaukst zem kājām, bet ir slidenas, tāpēc jāiet ļoti uzmanīgi. Esot Alsungā, vērts doties arī uz Alsungas Livonijas ordeņa pils muzeju –– savdabīgi un aizraujoši.
Lai šīs brīvdienas rudenī kļūst par mirkli, kad var apstāties un ieelpot dabas mieru!