Bieži slimojot un jūtot pastāvīgu nogurumu, sākam bažīties: “Vai man nav novājināta imunitāte?” Taču - kā izmērīt savas imūnsistēmas veselību? Ārsti teiks, ka imūnsistēma ir kustīgs mērķis un tai nav noteikta orgāna, kur to varētu pilnībā izolēt. To nevar skenēt ar rentgenstaru, veikt biopsiju vai ar vienu testu precīzi noteikt, cik tā ir stipra vai vāja. Tomēr zināmas četras galvenās brīdinājuma zīmes, kas ar lielu varbūtību var norādīt uz novājinātu imūnsistēmu.
Kas ir imūnsistēma un kas – imunitāte?
Bieži vien, nepietiekami iedziļinoties šajā jautājumā, īsti neatšķiram divas lietas: imūnsistēmu un imunitāti. Imūnsistēma ir cilvēka pašaizsardzības mehānisms, kas gluži kā armija gatava aizsargāt ķermeni no visa, kas apdraud mūs gan no ārpuses, gan iekšēji. Šīs armijas galvenie ienaidnieki ir mikroorganismi – baktērijas, vīrusi, parazīti, kā arī sēnītes, kas inficē organismu un var nodarīt tam kaitējumu. Imūnā sistēma pasargā no slimībām, infekcijām un palīdz atkopties pēc ievainojumiem, jo organisms, inficējoties ar jaunu antigēnu (vielu, kas izraisa imūnsistēmas atbildi), rada jaunas antivielas. Ja tas pats antigēns cilvēku inficē otru reizi, viņa organisms nekavējoties izstrādā kopijas atbilstošajai antivielai, lai to iznīcinātu.
Imunitāte ir organisma neuzņēmība pret infekcijas slimību ierosinātājiem vai svešām vielām, indēm, kuru rada asinīs esošās antivielas. Ir divi imunitātes veidi:
- Iedzimtā jeb nespecifiskā imunitāte – kas uztur aizsardzību, nodrošina organisma iedzimtās īpatnības. Piemēram, pateicoties iedzimtai imunitātei, cilvēki neslimo ar daudzām dzīvnieku slimībām;
- Iegūtā jeb specifiskā imunitāte - rodas mūža gaitā, un pēcnācējam tā neiedzimst. Dabiski aktīva imunitāte veidojas, ja cilvēks izslimo kādu lipīgu slimību un viņa asinīs izveidojas antivielas pret šīs slimības mikrobiem. Var radīt arī mākslīgi aktīvu imunitāti, ievadot aizsargpoti jeb vakcīnu - ja cilvēks pēc tam saskaras ar šiem mikrobiem, viņš vai nu nesaslimst, vai slimo ļoti viegli.
Kas liecina par stipru imūnsistēmu?
Cilvēkiem ar veselīgu imūnsistēmu parasti nav sūdzību, un viņi var būt droši, ka atrodas uz pareizā ceļa, ja:
- jūtas moži visu dienu,
- labi guļ un pamostas atpūtušies, pietiekami izgulējušies,
- nejūtas pastāvīgi slimi, ātri atlabst no infekcijām,
- spēj labi regulēt savas emocijas, pat ja garastāvoklis ir “uz nulles”,
- lielākoties ir optimistiski noskaņoti.
Diemžēl ikviens savu imūnsistēmu sajūt, kad tā tiek izsista no līdzsvara un ikdienas dzīvē parādās dažādas problēmas – tiešas liecības par novājinātas imūnsistēmas darbības traucējumiem. Šos simptomus noteikti nevajadzētu atstāt bez ievērības.
4 galvenās pazīmes, kas brīdina par novājinātu imūnsistēmu
- Bieža slimošana un lēna, ilga atlabšana.
Cik bieži vispār būtu normāli slimot? Vispārīgi pieaugušie vidēji izslimo 2-4 saaukstēšanās gadā, bet pēc 60 gadu vecuma cilvēki slimo mazāk par vienu reizi. Vairums no mums pēc šādām saslimšanām atgriežas normālā stāvoklī apmēram nedēļas laikā.
Turpretī ļaudis ar novājinātu imūnsistēmu gandrīz pastāvīgi cīnās ar infekcijas slimībām, viņiem periodiski (4-6 reizes gadā) atkārtojas akūtas respiratorās vīrusu infekcijas – nereti ar sarežģījumiem, un viņu ārstēšanās noris lēni, imunitātes atjaunošanās ir apgrūtināta. Nereti pēc antibiotiku kursa lietošanas vai pavasarī nākas saskarties vēl ar sēnīšu infekcijām. Arī hroniskās kaites viņiem liek par sevi manīt biežāk. Sevišķi dažādas gremošanas problēmas var norādīt uz novājinātu imūnsistēmu, jo ap 70% no imūnajām šūnām atrodas tieši zarnu traktā.
2. Biežas aukstumpumpas.
Aukstumpumpas izraisa herpesvīruss, kas atrodams gandrīz 99% cilvēku. Reiz ieperinājies cilvēka organismā, tas to nekad neatstāj un daļai cilvēku arī nekad neaktivizējas. Citiem viena vai vairākas aukstumpumpas parādās vismaz reizi sezonā, kas nav nekas ārkārtējs. Ja tomēr herpes parādās teju katru mēnesi – tas var liecināt par novājinātu imūnsistēmu. Tā kā aukstumpumpa ir vīrusa izraisīta infekcija, tās aktivizēšanos lielā mērā ietekmē cilvēka imunitāte.
Vāja imūnā sistēma bez aukstumpumpām var signalizēt arī ar citām ādas problēmām, piemēram, sastrutojumu rašanos pie niecīgākā ievainojuma, augoņiem un alerģiskas reakcijas parādīšanos.
3. Pastāvīgs stress un pārslodze.
Īslaicīgs, akūts stress parasti trenē pašaizsardzības mehānismus, un kortizols (stresa hormons) ir noderīgs, jo samazina iekaisuma procesus ķermenī. Turpretī ilglaicīgs stress un trauksme izraisa imūnsistēmas darbības traucējumus, novedot pie palielināta infekciju skaita, hroniska iekaisuma procesiem un apgrūtinātas atveseļošanās no slimībām. Hronisks nervozums var novest arī pie miega traucējumiem un miegainības dienas laikā, pastāvīga noguruma, spēku izsīkuma, depresijas – tas viss mazina organisma aizsardzības spējas un pastiprina iespēju saslimt ar vīrusiem.
4. Uzturvielu trūkums.
Lai imūnsistēmas darbība noritētu pareizi, nepieciešama virkne dažādu makro un mikroelementu. Pietrūkstot kaut vienai svarīgai izejvielai, var rasties ne vien imūnsistēmas darbības traucējumi, bet arī tikt traucēta pašu imūno šūnu veidošanās. Ja ikdienā ēd neregulāri un nepievērš pietiekami lielu uzmanību veselīgai un sabalansētai diētai, vitamīnu un citu svarīgu mikroelementu trūkums drīz vien liks par sevi manīt – sākot ar trausliem nagiem un beidzot ar novājinātu imunitāti. Īpaši svarīgi nodrošināt pilnvērtīgu un spēcīgu imūnsistēmas atbalstu ar tādiem elementiem kā C un D vitamīns, cinks, kvercetīns, melatonīns. Saskaņā ar virkni jaunāko pētījumu tieši šīs vielas ir būtiskas imūnsistēmas stiprināšanai.
Nepieciešamās uzturvielas nesasniedz savu mērķi arī toksisko vielu ietekmē (smēķēšana, alkohols, narkotikas), turklāt cigarešu dūmi un alkohols vājina imūnsistēmu arī tiešā ceļā, piemēram, nikotīns traucē balto asins šūnu – granulocītu - darbību, kuras piedalās nespecifiskās imunitātes reakcijās pret plašu antigēnu spektru.
Kā stiprināt imūnsistēmu?
Uzturēt fizisko aktivitāti un pietiekami daudz atrasties svaigā gaisā, kontrolēt savu stresu, dusmas un citas negatīvās emocijas, savlaicīgi rūpēties par veselību, atteikties no sliktiem ieradumiem, rūdīties, pietiekami uzņemt ūdeni – tie ir galvenie veselības un arī imūnsistēmas stiprināšanas principi. Un, protams, ar šķiedrvielām un vitamīniem bagāto svaigu augļu un dārzeņu ēšana ir lieliska praktiski visu cilvēkam zināmo slimību profilakse. Pārbaudīta vērtība ir C vitamīns, kas veicina imūno aizsardzību, atbalstot dažādas šūnu funkcijas gan iedzimtajā, gan iegūtajā imūnsistēmā.
Iespējams, kā prioritāti mūsdienās vajadzētu izcelt rūpes par kvalitatīvu miegu, jo tikai tas nodrošina visu organisma sistēmu atpūtu, atjaunošanos un pareizu darbību. Melatonīns, miegu veicinošais hormons, kas tiek ražots naktī, spēj novērst stresu, ko miega laikā var izraisīt iekaisums, kā arī uzlabot imūnsistēmu.
Novājinātas imūnsistēmas gadījumā svarīgi to stiprināt, papildus uzņemot vitamīnus un minerālvielas, kuru loma organisma pašaizsardzības mehānisma darbībā ir būtiska un zinātniski apliecināta.
Ko lietot imūnsistēmas stiprināšanai?
Lotos Pharma piedāvā produktu organisma aizsargspēju veicināšanai – Imunosil Virufix. Tā sastāvā ir pieci elementi – D vitamīns, cinks, kvercetīns, C vitamīns un melatonīns. Cinks, C un D vitamīni veicina normālu imūnsistēmas darbību, kvercetīns sniedz pozitīvu ietekmi cīņā ar vīrusiem, savukārt melatonīns palīdz samazināt iemigšanai nepieciešamo laiku. Imunosil Virufix var lietot no 18 gadu vecuma: 2 sarkanās kapsulas 1 reizi dienā no rīta un 1 zilo kapsulu 1 reizi dienā 20 min. pirms gulētiešanas.
Comments are closed.